Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Rudens ir briežu dzimtas dzīvnieku bauru jeb kāzu laiks. Aļņiem galvā ir "pavasaris" un tiem prātā ir dižošanās ar karalisko galvas rotu – ragiem. Novembra beigās bauru laiks jau garām, tādēļ mierīgākos apstākļos Līgatnes dabas takas aicina iepazīt alni. 

Ikviens apmeklētājs Līgatnes dabas taku dabas izglītības centrā "Pauguri" no plkst. 12.00 līdz 15.00 varēs iepazīt aļņu dzīvesveidu un paradumus, darboties radošās darbnīcās un piedalīties spēlēs, informē Dabas aizsardzības pārvaldes komunikācijas speciāliste Maija Rēna.

Pasākumā būs apskatāma arī Gaujas Nacionālā parka mežos atrasto aļņa ragu izstāde. Zootehniķe un ilggadējā Līgatnes dabas taku darbiniece Velga Vītola dalīsies fotostāstos par Līgatnes dabas taku aļņiem.

Visi, kam vārdā vai uzvārdā ir kāda saistība ar alni, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, šajā dienā Līgatnes dabas takas varēs apmeklēt bez maksas, norāda M. Rēna.

Kopumā Līgatnes dabas takās mīt astoņi aļņi. Zināmākie ir aļņu puisis Jussi, kurš Līgatnes dabas takās ieradies no Somijas Ahtari Zooloģiskā dārza, bet alnis Fredis ir dzimis Līgatnes dabas takās un to ir izaudzinājusi zvērkope Velga Vītola.

Pasākumu organizē Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru "Līgatnes novada kultūras un tūrisma centrs".

Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem labāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem, skaidro M. Rēna.

Interesanti fakti par aļņiem:
• Pēc skata varbūt mazliet neveikls, taču patiesībā visai izveicīgs un augumā varens – tāds ir Latvijā lielākais zīdītājs alnis, kuram nupat rudenī beidzies kāzu laiks un laimīgākās aļņu kundzes jau ir jaunās paaudzes gaidībās.
• Aļņu tēviņu augums var sasniegt divus metrus, bet garums – līdz trim metriem, savukārt svars varenākajiem eksemplāriem var sasniegt 600 kilogramu. Vēl iespaidīgāku šī zālēdāja stāvu padara iespaidīgie un platie ragi, kurus pieaugušie tēviņi gan gada nogalē pēc bauru laika nomet. Augumā alni no Eiropā sastopamajiem sauszemes dzīvniekiem pārspēj tikai sumbrs.
• Maltīte alnim vasarā sastāv no dažādiem augiem, savukārt pavisam parastu zāli vai nebrīvē – sienu – aļņi nav iecienījuši. Tiem labāk pie sirds iet ziedoši augi, jaunu koku un krūmu dzinumi un, ja vien tuvumā ir ūdenstilpnes, – dažādi ūdensaugi. Dienas laikā alnis var apēst pat dažus desmitus kilogramu pārtikas.
• Apmēram astoņus mēnešus pēc kāzu laika alnenēm dzimst mazuļi, parasti viens vai divi. Mazā alnēna kažoks ir gaiši sarkanbrūns, un kopā ar mammu tas dzīvo līdz pat nākamā gada pavasarim, kad pasaulē nāk nu jau jaunā paaudze. Tēvi mazuļu audzināšanā nepiedalās un pārsvarā savas dienas vada vientulībā, ar citiem sugasbrāļiem satiekoties tikai bauru laikā, kad jācīnās par mātītes uzmanību.
• Kā jau lielākajam briežu dzimtas pārstāvim, alnim ir arī vislielākie ragi, kuri bieži vien sasniedz pat pusotra metra platumu un var svērt pat 15 kilogramu. Pārsvarā aļņa kažoks ir pelēkbrūns, tēviņiem – ar zīmīgu bārdu pazodē, taču ir arī ziņas par albīnisma gadījumiem. Pavisam nesen Skandināvijā ir izdevies nofilmēt pilnīgi baltu alni, vēsta M. Rēna.