... savu laiku nokalpojušas sadzīves elektroniskās ierīces, novalkāti apģērbi un apavi, ēdiena pārpalikumi, medikamenti, kam beidzies derīguma termiņš, un daudz kas cits, ko saucam par nederīgiem krāmiem un cenšamies no tiem atbrīvoties, dodot darbu atkritumu apsaimniekotājiem un pārstrādātājiem.
Paskatoties plašāk, jāsaprot, ka mēs dzīvojam uz planētas, kuras enerģētiskie un izejvielu resursi, lai arī šķiet neizsmeļami, tomēr ir ierobežoti. Ražojot jaunas un atkal jaunas lietas, tiek patērēta gan enerģija, gan izejvielas, un dabā nonāk kaitīgie izmeši. Jau tagad mēs runājam par klimata pārmaiņām, kuru cēlonis ir cilvēka darbība. Taču, ja mums rūp vide šodien un tas, kāda tā būs rīt, ir iemesls mainīt savus ikdienas paradumus, saprātīgāk tērējot naudu, pārdomāti izvēloties pirkumus un saudzīgi attiecoties pret lietām, kuras izmantojam sadzīvē.
Ārvalstīs daudzviet pieejamas bezatkritumu jeb “Zero Waste” stacijas.
Neierobežotas vajadzības un ierobežoti resursi
Pirms runāt par to, kā, nepazeminot dzīves līmeni, padarīt vidi sev apkārt labāku vai vismaz tai nekaitēt, vajadzētu atcerēties senu patiesību: cilvēku vajadzības ir neierobežotas, bet resursi to apmierināšanai – ierobežoti. Šī ierobežotība skar gan pasaules visbagātākos, gan pašus nabadzīgākos cilvēkus. Taču katra paša ziņā ir izvēle kaut ko darīt vai nedarīt, pirkt vai nepirkt, lietas izmantot atkārtoti vai izmest.
Diemžēl aizvien lielāka sabiedrības daļa mūsdienās dzīvo pēc principa: ja es kaut ko pērku, tātad dzīvoju; ja nepērku, ar mani kaut kas nav kartībā. Par to, kas pēc laika notiek ar dārgāk vai lētāk iegādātajām lietām, runājam retāk: vai tās vispār lietojam vai nelietojam, tās kalpo ilgi vai pēc pirmās lietošanas reizes izmetam atkritumu urnā. Tādās reizēs daudz nedomājam par to, ka, radot jebkuru lietu, ir tērētas izejvielas, enerģija, ieguldīts cilvēku darbs, bet gan par to, kas aizstās nederīgās.
Turklāt viens no mūsu labklājības rādītājiem ir atkritumu daudzums, ko radām gada laikā, un, jo atkritumu vairāk, jo dzīves līmenis augstāks. Taču līdztekus patērētāju filozofijas piekritējiem arvien vairāk cilvēku arī Latvijā cenšas pievienoties bezatkritumu dzīvesveida kustībai, kas pasaulē pazīstama kā "Zero Waste". Šī kustība aizsākās jau pagājušā gadsimta 60. gados.
Sociālā tīkla "Facebook" lapās ir pat īpašas vietnes, piemēram, "Seek the simple", ko varētu tulkot kā "ceļa meklēšana vienkāršākai dzīvei". Šeit pārsvarā gados jauni cilvēki dalās pieredzē, kā, dzīvojot modernā vidē, neradīt lieku sadzīves atkritumu daudzumu, kā saprātīgi iepirkties, ko darīt ar nevajadzīgām mantām vai pārtikas pārpalikumiem.
Tur lasāmi arī aicinājumi padomāt par patērēšanas filozofijas maiņu – no ierastā, lineārā resursu izmantošanas cikla "nopirku, palietoju un izmetu" pārorientēties uz ciklu "ja nopirku, lietoju ilgstoši un, preci saremontējot, dodu tai otro mūžu" vai "varbūt varu bez tā iztikt, lietot atkārtoti un tad šķirot".
Protams, ne visus padomus, kā samazināt atkritumu daudzumu, var paturēt prātā, kur nu vēl ieviest par ikdienas paradumu. Taču ne tikai "Zero Waste" piekritējiem, bet katram domājošam cilvēkam svarīgi rīkoties tā, lai pašu radītie nevajadzīgo lietu un atkritumu kalni ar laiku mūs neapraktu. Piemēram, nepirkt un nenest mājās mantas, bez kurām var iztikt, neveidot nevajadzīgus pārtikas krājumus, kas kādu dienu var sabojāties, piezīmju papīru aprakstīt no abām pusēm, izvērtēt savus apģērba valkāšanas paradumus, paildzinot drēbju valkāšanas laiku.
Jauni cilvēki, kuri nule uzsākuši patstāvīgas dzīves gaitas un iekārto savu mājokli, atzīst, ka laba alternatīva jaunām mēbelēm ir lietotās, jo to kvalitāte mēdz būt labāka nekā jaunām "lētā gala" mēbelēm. Jau izsenis jaunie vecāki apmainās ar drēbēm, no kurām viņu pašu bērni ļoti ātri izauguši. Aiz acīm redzamajiem ieguvumiem, dodot lietām otro mūžu, fonā paliek izejvielu un enerģijas resursu ietaupījums, kas tiktu iztērēts, radot jaunas lietas.
Pērkot līdzņemšanai kafiju papīra vai plastmasas krūzītē, pat neiedomājamies, ka trauka lietderīgais mūžs būs tikai dažas minūtes. Kad kafija izdzerta, krūzīte aizceļo uz atkritumu urnu. Alternatīva ir tasītes, ko var lietot vairākas reizes. Tas arī vairāk atbilst bezatkritumu dzīves filozofijai.
Jāsāk ar it kā sīkumiem
Protams, iedomāties dzīvi pavisam bez atkritumiem nav iespējams. Grūti ir arī noturēties pretī gan modes prasībām, gan reklāmu aicinājumiem, piemēram, mainīt veco mobilo telefonu pret jaunu, kas tomēr kļūst par nepieciešamību, ja tas vairs negrib lāgā pildīt savas funkcijas. Taču jau ne reizi vien "Rīgas Apriņķa Avīzē" esam rakstījuši, ka katram no mums ir iespēja padomāt, ko un cik pērkam, ka labāk iztikt bez plastmasas maisiņiem, to vietā izmantot daudz izturīgākus un videi draudzīgākus audekla maisiņus.
Bet pats svarīgākais padoms, ko sniedz gan bezatkritumu dzīvesveida piekritēji, gan atkritumu apsaimniekotāji – pārvērst par ikdienas paradumu atkritumu šķirošanu. Pirmkārt, dzīve kļūs vismaz nedaudz lētāka, otrkārt, daļa sašķiroto atkritumu tiks izmantoti kā otrreizējās izejvielas.
Tiesa, pagaidām pasaulē otrreizējās izejvielās izmanto tikai mazliet vairāk par vienu piekto daļu atkritumu. Pārējie atkritumi tiek vai nu sadedzināti, vai noglabāti atkritumu poligonos.
Vizītkarte no otrreiz pārstrādāta papīra
Gan "Zero Waste" piekritēji, gan atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Zaļā josta" mārketinga vadītāja Laima Kubliņa aicina ikvienu par ikdienas paradumu padarīt atkritumu šķirošanu. Zīmīgi, ka iepazīstoties Laima sniedz savu vizītkarti, kurai otrā pusē redzams otrreizējās pārstrādes simbols un neuzkrītošs uzraksts: "Vizītkarte izgatavota no otrreiz pārstrādāta papīra, izglābjot daudzu koku dzīvību."
Kā teic L. Kubliņa, visplašākā atkritumu grupa, ar ko sastopamies ikdienā jeb apmēram trešā daļa no kopējās atkritumu plūsmas, ir izlietotais iepakojums. Lielākā daļa no tā – plastmasas maisiņi, stikla un plastmasas pudeles, dažādas kastītes, ietinamais papīrs, plēves – der otrreizējai pārstrādei.
Papētot interneta avotus, piemēram, Latvijas Zaļā punkta mājaslapu, redzam, ka iedzīvotāji pēdējā laikā ik gadu ir sašķirojuši vairāk nekā sešas tonnas izlietoto bateriju. Savukārt no vienas tonnas bateriju var atgūt 270 kilogramus mangāna, 210 kilogramus dzelzs, 160 kilogramus cinka un 60 kilogramus grafīta.
"Nonākušas vidē, baterijas sadalītos, nodarot postu augsnei un ūdenim, bet, izmantojot speciālas tehnoloģijas, baterijas tiek izkausētas, atdalot metālus, kuri izmantojami atkārtoti," skaidro "Zaļās jostas" pārstāve.
Viņa arī pastāsta, ka atkritumu apsaimniekotāji, kad šķiroto atkritumu konteineru saturs nonāk savākšanas punktos, vēlreiz tos pāršķiro, piemēram, atdalot papīru no kartona un citiem piemaisījumiem, kuri tur nokļuvuši. Tad tiek veidotas otrreizējo izejvielu ķīpas, kuras nogādā pie pārstrādātājiem Lietuvā, Vācijā, Ķīnā. Pierīgā šādu pārstrādes uzņēmumu nav, bet Latvijā vienīgais atrodas Liepājas pusē. No turienes mūsu valstī pārstrādātā makulatūra aizceļo uz citām valstīm jau ar pievienoto vērtību – kā olu kastītes jeb bretes tā nonāk pat Ķīnas tirgū.
Salauzta rotaļu mašīna atdzimst noderīgās lietās
Pierīga – Olaine – ir mājvieta bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam "BAO". Viens no tā darbības virzieniem kopš 2009. gada ir arī sadzīves elektroierīču vākšana un pārstrāde otrreizējās izejvielās, taču tas notiek Tukuma pusē.
Kā stāsta uzņēmuma projektu vadītājs Ričards Rapoports, ik gadu uzņēmums Latvijā savāc aptuveni 3500 tonnu videi bīstamo sadzīves elektroierīču un aptuveni 3000 tonnu sadzīves elektronikas, kas bīstamību nerada. Uzņēmums šāda veida atkritumus no citām valstīm pārstrādei neieved.
R. Rapoports skaidro, ka videi bīstamās nolietotās elektroierīces ir, piemēram, dienasgaismas spuldzes vai veco modeļu televizori, kuros ir izmantots dzīvsudrabs. Videi bīstami ir arī ledusskapji, kuros izmantota inertā gāze freons – nonācis atmosfērā, tas noārda planētas ozona slāni.
Vēl viņš piebilst, ka iedzīvotāji ar katru gadu kļūst izglītotāki un līdz ar to atbildīgāki pret vidi un labprāt sadarbojas ar uzņēmumu, ja nolēmuši atbrīvoties no nederīgās sadzīves elektrotehnikas vai ierīcēm – datoriem, monitoriem, televizoriem, ledusskapjiem, veļas mašīnām. Turklāt Pierīgas novadu – Ķekavas, Babītes, Mārupes, Ādažu, Garkalnes, Carnikavas, Stopiņu, Olaines vai Salaspils – iedzīvotājus uzņēmums apkalpo pat mājās, bez maksas savācot vecos televizorus un citas sadzīves elektroiekārtas.
Te gan cilvēkiem esot jāuzmanās no "konkurentiem" – darboņiem, kuri piedāvā savākt vecās elektroiekārtas, bet tā vietā, lai nodotu utilizēšanai, izlasa no tām vērtīgākos elementus, bet nederīgo visbiežāk izgāž turpat mežos.
Latvijā, rūpnīcā Jelgavā, ik gadu pārstrādā aptuveni 28,5 tūkstošus tonnu PET pudeļu, un tie ir 1,6% no Eiropas PET pārstrādes tirgus. Plānots šo daļu palielināt. Zināms, ka, piemēram, no 27 pārstrādātām PET pudelēm var izgatavot vienu džemperi.
PET pudele atdzīvojas bruģa ķieģelī un iesaiņojumos
Pasaulē pirmā PET pudele tika patentēta 1973. gadā, bet pirmo reizi pārstrādāta otrreizējās izejvielās 1977. gadā. Zināms, ka, piemēram, no 27 pārstrādātām PET pudelēm var izgatavot vienu džemperi, bet tā sauktā polimērbetona izstrādājumu ražošanā viena bruģa ķieģeļa izgatavošanai nepieciešamas 10 PET pudeles.
Pārstrādājot vienu kilogramu plastmasas atkritumu, ir iespējams samazināt arī klimata pārmaiņu veicinošo gāzu CO2 izmešus par aptuveni pusotru kilogramu.
Vieta, kur tiks pārstrādātas, piemēram, Latvijā savāktās PET pudeles, kuru izejmateriāls ir otrs vērtīgākais pēc alumīnija, atkarīgs no tirgus konjunktūras, un to izvēlas atkritumu apsaimniekotājs.
Latvijā atkritumu apsaimniekotāja "Eco Baltia" paspārnē kopš 2003. gada darbojas akciju sabiedrība "PET Baltija". Tās direktors Kaspars Fogelmanis "Rīgas Apriņķa Avīzei" pastāstīja, ka jau 10 gadus Jelgavā darbojas vienīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā PET pārstrādes rūpnīca Baltijas valstīs. Tajā tiek pārstrādātas visas Latvijā savāktās PET pudeles, taču lielākais pārstrādei paredzētais šo pudeļu apjoms tiek importēts. Tādējādi rūpnīcā pārstrādā aptuveni 28,5 tūkstošus tonnu PET pudeļu gadā.
Gandrīz visa saražotā produkcija tiek eksportēta. Lielākie eksporta tirgi ir Lietuva (21%), Dānija (17%) un Luksemburga (16%). Kopumā produkcija – caurspīdīgās, gaišās un tumšās PET pārslas un ražošanas procesa blakusprodukti – tiek eksportēta uz 12 valstīm, kur pārtop preču iesaiņojumos un citās noderīgās lietās.
