Šāgada 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 903,0 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8,0 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017. gada 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,0 procentpunktu, bet nodarbināto skaits – par 11,3 tūkstošiem. Lielākais nodarbināto skaita pieaugums bija vecuma grupā 45–54 gadi un 55–64 gadi (attiecīgi 5,8 un 2,8 tūkstoši).
Kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2017. gada 2. ceturksnī ES – 59,8 %). 2017. gada 3. ceturksnī tas bija vienāds ar nodarbinātības līmeni Lietuvā (63,6 %), bet bija zemāks nekā Igaunijā (68,3 %).
2017. gada 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 35,0 %, kas ir par 2,5 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 62,1 tūkstotis jauniešu (2016. gada 3. ceturksnī – 60,9 tūkstoši).
2017. gada 3. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,8 stundas, kas ir par 0,1 stundu mazāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī.
Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450,00 eiro mēnesī, samazinājies līdz 38,9 % (kritums par 5,1 procentpunktu). 149,3 tūkstoši jeb 18,7 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk. Gada laikā to īpatsvars ir samazinājies par 1,4 procentpunktiem.
Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450,01 līdz 700,00 eiro, gada laikā palielinājās par 1,9 procentpunktiem (2017. gada 3. ceturksnī – 32,8 %). Darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700,01 līdz 1400,00 eiro pieauga par 3,1 procentpunktu (2017. gada 3. ceturksnī – 20,8 %).
Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, gada laikā palielinājās par 0,2 procentpunktiem (2017. gada 3. ceturksnī – 2,7 %).