Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Komisija paziņojumā presei norāda, ka lūgusi arī sniegt informāciju, vai premjers, premjera biroja amatpersonas, Ministru kabinets, Valsts kanceleja, Ģenerālprokuratūra, prokuratūra vai Augstākā tiesa ir pieprasījušas vai saņēmušas no Rīgas rajona tiesas iepriekš minētās 1998. gada Godmaņa lietas oriģinālu.

Šobrīd komisijai nav pamata lūgt sākt kriminālprocesu, jo oficiāli komisijai vēl nav zināms, kurš un ar kādu argumentāciju licis Godmaņa lietu izņemt no Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama arhīva. Piemēram, ja lietas oriģinālu būtu pieprasījis Ministru kabinets, lieta būtu vērtējama arī no ētiskā aspekta.

8. novembrī Rīgas rajona tiesa atteikusi sniegt informāciju komisijai, norādot, ka neapmierinās komisijas 3. oktobra pieprasījumu un neizsniegs 1990. gada Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes vēlēšanu rezultātā ieceltā Ministru padomes priekšsēdētāja Godmaņa sadarbības fakta ar Valsts drošības komiteju jeb čeku lietu, jo vien pēc komisijas pieprasījuma izgatavotā 16.oktobra aktā par iztrūkstošajiem dokumentiem konstatēts, ka šī lieta par sadarbības faktu ar čeku tiesas arhīvā vairs neatrodas.

Latvijas Nacionālajam arhīvam ģenerāldirektore norādījusi, ka lietas atrašanās iespējamība Siguldas zonālajā valsts arhīvā ir niecīga. Tiesa atteikusi informāciju pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos publicēts profesora Jāņa Taurēna pētījums par sadarbības fakta ar VDK lietām tiesā, pēc 10. augusta publikācijas "Latvijas Avīzē", kur konfrontēti komisijas eksperta Linarda Muciņa, komisijas pētnieka, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Jura Stukāna un Godmaņa viedokļi par politiķa sadarbību ar VDK un attiecīgo tiesas lietu.

Iepriekš Valmieras tiesa informējusi, ka citu čekas sadarbības lietu tā iznīcinājusi, tātad vairs nav iespējams iepazīt tiesā sniegtās liecības, norāda komisija.
Komisija iesniegumu nosūtījusi arī premjeram Mārim Kučinskim (ZZS).

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 1998. gada septembrī Jūrmalas pilsētas tiesa spriedumā nekonstatēja Godmaņa sadarbību ar VDK.

Prokurora rīcībā bija ziņas par to, ka Godmanis laikā no 1988. gada 31. marta līdz 1990. gada 24. janvārim reģistrēts kā VDK aģents un viņa segvārds bijis "Pubulis".

Tiesā toreiz liecināja Godmaņa vervētājs Dmitrijs Meļņičuks, kurš tolaik strādāja Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijā. Prokurors Kārlis Kudreņickis debatēs gan atzina, ka Meļņičuka liecības tiesai nevajadzētu uztvert pārāk nopietni, pieņemot lēmumu, jo tās ir bijušas pārāk nekonkrētas un rādījušas pretrunas ar toreizējām VDK darbības instrukcijām.

Lai arī Godmaņa uzskaites kartīte VDK tiek saistīta ar viņa zinātnisko stažēšanos Austrijā no 1986. gada oktobra līdz 1987. gada jūlijam, kā arī nepieciešamo atskaišu sniegšanu izglītības iestādēm, tomēr Godmanis pats toreiz izteica neizpratni par to, ka viņa reģistrācijas kartiņa reģistrēta daudz vēlāk, kas viņam šķita neloģiski.

Toreiz pārējie liecinieki atzinuši, ka cilvēks varējis būt VDK aģents pastarpināti, pašam par to nezinot.

Godmanis šodien Latvijas Radio atzina, ka tiesas spriedumu ir saglabājis. Turklāt viņš savulaik esot bijis pirmais, kas pirms kandidēšanas vēlēšanās publiski paustās bažas par viņa saistību ar čeku prasījis pārbaudīt tiesai.

Arī tagad bijušais politiķis pieļauj, ka VDK dokumentos viņa uzvārds nokļuvis, kad viņš kā jaunais zinātnieks uz nepilnu gadu devies uz Austriju.

"Es vērsos tiesā, un tiesa izskatīja to jautājumu un atzina, ka nav man sadarbība fiksēta. Man ir tiesas spriedums. Par tiesas materiāliem lai tiesa atbild, kur tie atrodas. Cik es atceros no paša tiesas procesa, acīmredzot, tos, kas brauca kā zinātnieki, fiksēja kādos sarakstos, bet tas nenozīmē, ka šie zinātnieki sadarbojās ar čeku vai bija čekas ziņotāji. To es varu pateikt, vismaz par sevi - noteikti," norādīja Godmanis.