Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Principu dēvē par "Okama asmeni", jo tas aicina kā ar nazi nogriezt visu lieko informāciju, un tas, kas paliks pāri, visticamāk, būs patiesība.

Taču tas noteikti nav veids, kā domā konspirācijas teoriju atbalstītāji. Konspirācijas teorijas ir visdažādākās. Piemēram, Baraks Obama patiesībā esot dzimis Kenijā, nevis Havaju salās; visas lielās pasaules veselības organizācijas slēpj faktu, ka vakcīnas izraisa autismu. Atbalstītāji ir pat visneticamākajām teorijām, proti, ka nacistu vadoņi izdzīvoja karā un aizlidoja uz Mēnesi; ka pasauli slepeni pārvalda reptiļu elite.

Jautājums – kāpēc cilvēki tic šīm teorijām?

Teju katrai teorijai ir atbilstoša konspirācijas teorija, un ir redzams, ka daudzām konspirācijas teorijām ir kopīgas iezīmes.

Populārākās parasti ir tās teorijas, kas skar politiku. Un, pilnīgi droši, ka cilvēki, kas paši nav pie varas, šīm teorijām ticēs daudz vairāk nekā tie, kuri aktīvi darbojas politikā.

"Konspirācijas teorijas ir domātas zaudētājiem," saka Maiami Universitātes asociētais politoloģijas profesors Džozefs Usinskis, viens no grāmatas "Amerikāņu konspirācijas teorijas" autoriem. Usinskis uzsver, ka vārds "zaudētājs" ir jāsaprot burtiski, nevis pārnestā nozīmē. "Cilvēki, kas zaudējuši naudu vai ietekmi, meklē izskaidrojumu šiem zaudējumiem."

Protams, ne visi ar politiku nesaistītie cilvēki tic konspirācijas teorijām. Daudz kas atkarīgs no cilvēka izglītības un ienākumu līmeņa. Aptaujas rāda, ka aptuveni 42 procenti Amerikas iedzīvotāju bez vidusskolas izglītības tic vismaz vienai konspirācijas teorijai. No cilvēku kopuma, kuriem ir augstākā izglītība, 23 procenti tic vismaz vienai konspirācijas teorijai. Vidējie gada mājsaimniecības ienākumi cilvēkiem, kas netic konspirācijas teorijām, ir 63 824 dolāri, savukārt tiem, kuri sliecas tām ticēt, – 47 193 dolāri.

"Konspirācijas teorijas var kalpot kā pārsējs emocionālajām brūcēm," norāda Notrdamas Universitātes politoloģijas profesors Džozefs Parents. "Negribot vainot sevi, ka jums kaut kas nav izdevies, jūs vainojat kādus citus nezināmus spēkus."

Konspirācijas teoriju piekritēju pulku uztur arī viņu vēlme būt īpašiem un atšķirīgiem, un šī īpašība piemīt visiem cilvēkiem neatkarīgi no izglītības un ienākumu līmeņa.

Šā gada maijā izdevumā "European Journal of Social Psychology" publicēts raksts ar provokatīvu virsrakstu "Pārāk īpašs, lai tiktu piemuļķots". Tajā tika aprakstīti pētījuma rezultāti, kurā tika vērtēta dalībnieku vēlme būt īpašiem, atšķirties no pārējiem. Dalībniekiem bija vai nu jāatbild uz aptaujas jautājumiem, vai arī jāuzraksta eseja par tēmu, cik svarīga ir patstāvīga domāšana.

Ar lielu statistisku pārsvaru tie dalībnieki, kuriem bija izteiktāka vēlme atšķirties, būt īpašiem, bija dažādu konspirācijas teoriju piekritēji. "Tātad viens no iracionālas ticības iemesliem ir vēlme izcelties no pūļa," raksta pētījuma autori.

Tas daļēji izskaidro to, kāpēc pierādījumi, kas atspēko konspirācijas teorijas, reti kad maina šo teoriju piekritēju domas. Ja jūs pametīsiet savu ticību, jūs vairs nebūsiet īpašs! Kad prezidents Baraks Obama vēlējās izbeigt baumas par savu dzimšanas vietu, viņš publicēja fragmentu no savas dzimšanas apliecības. Taču konspirācijas teorijas atbalstītāji pieprasīja publicēt apliecību pilnībā. Kad tas tika izdarīts, viņi paziņoja, ka tas esot viltojums. "Viņi vienkārši visu laiku maina atskaites punktu," piebilst Usinskis.

Dažos gadījumos visneloģiskākās konspirācijas teorijas rodas kā mēģinājums piemērot pasaulei savu loģiku. Pēc prezidenta Kenedija nogalināšanas, kas bija morāla trauma visai amerikāņu nācijai, uzvirmoja dažādas konspirācijas teorijas, jo sabiedrība vienkārši nespēja noticēt, ka kaut kam tik grandiozam pamatā var būt vienkāršs izskaidrojums – kāds cilvēks vienkārši izdomāja nogalināt prezidentu. Līdz ar to daudzi cilvēki joprojām tic, ka prezidentu nogalināja slepenie dienesti vai kāds mafijas grupējums. Un jo vairāk cilvēku tam tic, jo spēcīgāka kļūst šī ticība.

Ja jūs runāsiet par reptiļu eliti, kas pārvalda pasauli, jūs varbūt turpmāk neaicinās ciemos uz vakariņām, bet citādi šī ticība jums nekā nekaitēs. Taču, ja jūs noticēsiet stāstiem par bīstamajām vakcīnām, jūs, visticamāk, nevakcinēsiet savus bērnus. Šis lēmums gan var novest pie letālām sekām.

Nesen veikti pētījumi liecina, ka sliktākais, ko var darīt, lai mainītu konspirācijas teoriju piekritēju domas, ir mēģināt viņus kritizēt vai izsmiet. Tas liks viņiem ieņemt aizsardzības pozīciju un turēties pie saviem uzskatiem vēl vairāk. Labāki rezultāti būs diskusijai (bez kritikas!) par to, pie kā var novest ticība konspirācijas teorijām. Piemēram, gadījumā ar vakcīnām ir jāskaidro, ka daudzas slimības, ko var ierobežot ar vakcīnām, ir nāvējošas.

Tāpat no svara ir izglītošanās. Bērni, kuri ir mācījušies par to, kā top vakcīnas un ko nozīmē globālā sasilšana, vēlāk dzīvē būs mazāk tendēti ticēt konspirācijas teorijām par šīm tēmām, ar ko viņi noteikti sastapsies. Ja konspirācijas teorijas ir pirmā informācija, ar ko cilvēks "saslimst", šo kaiti pēc tam ir grūti izārstēt par ar lielām devām zinātnisku faktu.

Protams, cilvēki ir brīvi savā domāšanā un tic, kam viņi vēlas ticēt. Ticēt patiesībai ne vienmēr ir tik aizraujoši kā nostāstiem, taču tas ir veselīgāk mūsu prātam un labāk mūsu kopējai kultūrai.