Sventājā īpaša uzmanība tiks veltīta senajiem kurseniekiem, kuru stāstus un dziesmas latviešu folkloras un tradīciju kopēji zina krietni sen, vismaz kopš Sventājas dziesmu, ierakstu un video krājuma iznākšanas mūzikas apgādā "Upe tuviem un tāliem" sērijā "Mantojums" 2010. gadā. Sventāja ir vieta ar īpašu tradīcijas vērsumu un ar īpašām dziesmām bagāta. Ar to sola iepazīstināt vietējās kursenieku (latviešu) kopienas līderis un vēstures zinātājs Miķelis Balčus, informē Katlakalna folkloras kopas "Rāmupe" dalībniece Gunta Saule.
"Pašlaik daudzviet vēl ir veļu laiks un Dievaines, kas izsenis, lai arī ir rimtāk un klusāk nekā citi gada laiku posmi, ir ticis svinēts un ierakstīts gada ritā ar savu īpašo zīmi. Un ar savu īpašo sajūtu. Arī šai laikā ir daudz gaišuma un dzīvesprieka, daudz dzīvības enerģijas, kuras uzturēšanā un vairošanā veļu laika svinēšanai un veļu mielošanai (pateicībai senčiem omās un vārdos) ir svarīga nozīme," stāsta G. Saule.
"Veļu laikā mēs visīpašāk saskaņojamies ar saviem priekštečiem, tagad viņi nāk sērst mūsu vidū. Dievaiņu laikā dziedātās dziesmas un spēlētās spēles un rotaļas patiešām dara mūs stiprākus, veselākus un možākus. Arī laimīgākus. Par to mēs dziedāsim, runāsim un spēlēsim tikšanās reizē Sventājā 4. novembra pēcpusdienā."
Veļu laiks daudzviet beidzas līdz ar Mārtiņu atnākšanu. Saka, ka Mārtiņos ziemai vārti vaļā. Mārtiņus svin pēc dažādiem kalendāriem atšķirīgi – pēc gregoriāņu kalendāra 10. novembrī ir Mārtiņu vakars, savukārt citi tradīcijas pētnieki vairāk uzticas Saules un Mēness kalendāram un pēc tā Mārtiņi ir otrajā jaunmēnesī pēc Rudenājiem. Šogad tas bija 25. oktobrī, savukārt 4. novembrī, kad folkloras kopa ciemosies Rucavā, būs jau pietuvojušās Katrīnas, kas kā sievu svētki tiek svinētas pilnmēnesī pēc Mārtiņiem, skaidro kopas dalībniece.
"Kādā noskaņā aizritēs šie svētki, to rādīs laiks, taču īpašas sakritības pēc ir sanācis, ka Rucavas Tradīciju mājai šogad ir 16. gadskārta, savukārt Rucavas sievas savu oficiālo dzimšanas laiku skaita jau sesto gadu šoruden. Tad nu šai vakarā Rucavas Tradīciju mājā šai reizē sanāks Mārtiņus svinēt, Katrīnu dzīt un arī rucavnieku gaviļu dienas godāt – tie nu būs tādi kā trejkārši svētki," norāda G. Saule.
Folkloras kopa "Rāmupe" Ķekavas novada Katlakalnā darbojas jau astoto gadu. Kopas īpašajā uzmanības lokā ir gadskārtu svētku svētīšana – to apguvei un piedzīvošanai tiek veltīts visvairāk laika. Un arī kopas dziesmu pūrs visvairāk saistīts ar gadskārtām atbilstošām dziesmām. Kopas dalībnieki bieži dodas izzinošos braucienos un ekspedīcijās, rīko gadskārtu un citu tradīciju skolas, iepazīst novadu tradicionālo dziedāšanu. Visbiežāk apciemotās vietas ir Ziemeļlatgale un Lejaskurzeme. Tāpēc šis izbraukums ir gluži likumsakarīgs kopas dzīvē, stāsta "Rāmupes" dalībniece.
31.10.2017 14:27
Atzīmējot veļu laika beigas, Rucavā un Sventājā viesosies Katlakalna folkloras kopa "Rāmupe"
Autors Apriņķis.lvRudens un sala laika mijā Rucavā un Sventājā viesosies Katlakalna folkloras kopa "Rāmupe" – 4. novembrī plkst. 16.00 Sventājas Publiskajā bibliotēkā notiks improvizēts veļu vakara uzvedums, savukārt Rucavas Tradīciju mājā sestdien svinēs veļu laika beigas un kopīgu satikšanās prieku.