Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Zinātņu akadēmijā, neskatoties uz to, ka Latvijas valsts himnas atskaņošana ir stingri reglamentēta, mūziķu aprindās un sabiedrībā ir radusies pārliecība, ka normatīvais regulējums netiek ievērots. LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Raita Karnīte paskaidroja, ka nodaļā vērsās kordiriģenti, uzsverot, ka patlaban netiekot pildīts esošais normatīvais regulējums, kas reglamentē himnas izpildīšanu.

LZA skaidroja, ka, pirmkārt, mūziķi ir pārliecināti, ka nav pieļaujams jebkāds himnas saīsinājums, ņemot vērā, ka himnai ir divas daļas, kas atkārtojas, bet nereti tiek izpildīta tikai viena daļa. Mūziķi arī vēlas panākt, lai tiktu labota kļūda himnas otrajā daļā - basu (balsī vai orķestrī) jābūt paaugstinātai ceturtajai pakāpei

Viņuprāt, tāpat nav pieļaujama viena cilvēka - solista - dziedājums, "kas daudzreiz ir kļūdains un neprofesionāls".

Mūziķi grib, lai himnas izpildītāji ievērotu "valodas un pareizas, perfektas runas likumības, novēršot skaņu saplūšanu". Kā pēdējo mūziķi min nepieciešamību noteikt precīzu metronoma laiku.

Mūziķi uzskata, ka ir jāievieš kārtība, ka Kultūras ministrija nodrošina augsti profesionālus ierakstus - gan vokālus (koris), gan instrumentālus (simfoniskais orķestris, pūtēju orķestris), gan arī kopīgus vokāli simfoniskus skanējumus. Turklāt nozīmīgu pasākumu organizatoriem himnas atskaņošanai ir jāizmanto tikai šie ieraksti, kas būtu saņemami elektroniskā veidā ar interneta palīdzību.

Lai runātu par iespējamajām nepilnībām, 1.novembrī plkst.14 Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks ekspertu konsīlijs par Latvijas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju". Konsīlijā plānots analizēt, vai un kā nosauktās nepilnības ietekmē Latvijas valsts himnas atskaņojuma atbilstību likumā noteiktajam un Kārļa Baumaņa komponētajai mūzikai, kā arī, kādi uzlabojami ieviešami spēkā esošajā himnas atskaņošanas normatīvajā regulējumā un tā ievērošanas uzraudzībā.
Konsīlija mērķis ir izvērtēt Latvijas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju" atskaņošanas praksi un tās radīto apdraudējumu.

Konsīlijā aicināti piedalīties Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, Latvijas Saeimas komisiju, Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ārlietu ministrijas, Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības, Latvijas Pašvaldību savienības un ar sabiedrības attīstību saistītu valsts un sabiedrisku institūciju pārstāvji, neatkarīgi eksperti.

Konsīlija rezultāti tiks apkopoti "Konsīlija slēdzienā" un nodoti valsts atbildīgajām institūcijām, ekspertiem, plašsaziņas līdzekļiem un publicēti "Zinātnes Vēstnesī".