20.10.2017 19:16

Ķemeru Nacionālajam parkam – 20

Autors  Agita Klapare
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Kopš apmeklētājiem no jauna atvērta Lielā Ķemeru tīreļa laipa, aizvien vairāk ir gadījumu, kad kāds cenšas nokāpt no tās; diemžēl arī atkritumu kļuvis vairāk, radot negatīvu ietekmi uz vidi. Kopš apmeklētājiem no jauna atvērta Lielā Ķemeru tīreļa laipa, aizvien vairāk ir gadījumu, kad kāds cenšas nokāpt no tās; diemžēl arī atkritumu kļuvis vairāk, radot negatīvu ietekmi uz vidi. Aigars Ulmanis un arhīvs

Ķemeru Nacionālais parks (ĶNP) ir dibināts 1997. gadā, un platības ziņā tas ir trešais lielākais nacionālais parks Latvijā, tādēļ interesantu un izzinošu maršrutu Ķemeros var atrast ikviens. Par to, kādas pārmaiņas ĶNP ir piedzīvojis šo 20 gadu laikā, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības centra "Meža māja" vadītāja Agnese Balandiņa.

Purvs nav mainījies, laipas gan

Apjomīgākie darbi infrastruktūras sakārtošanas jomā Ķemeru Nacionālajā parkā veikti no 2013. līdz 2016. gadam. Šajā laikā jaunā kvalitātē atdzimusi Lielā Ķemeru tīreļa taka ar 3,4 kilometrus garo laipu, Dumbrāja laipa un Kaņiera pilskalna laipa. No jauna uzbūvēta Niedrāju laipa Kaņierī, kā arī sakārtoti vairāki parka teritorijā esošie ceļi. Šā gada sākumā ĶNP no jauna tika atklāta Slokas ezera pastaigu taka un putnu vērošanas tornis.

Pie jaunas infrastruktūras tikusi arī jūras piekraste Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Posmā no Ragaciema līdz Klapkalnciemam, tā sauktajā Gausajā jūdzē, izbūvētas 15 kāpnes, kas pasargā jūras stāvkrastu no tālākas erozijas un padara pludmali ērtāk pieejamu. Parka teritorijā esošo objektu veidošanā piedalās arī pašvaldības, kuru teritorijā ietilpst Ķemeru Nacionālais parks. Tā, Engures novada pašvaldība ir izveidojusi Kupskalnu dabas taku Bigauņciemā, bet atpūtas centra "Valguma pasaule" saimnieki iekārtojuši Baltijā garāko Baskāju taku un sadarbībā ar DAP – Dabas gleznu taku.

Lielā Ķemeru tīreļa laipa ir viens no vispopulārākajiem ĶNP objektiem, kas ikvienam dod iespēju iepazīt neskartu augsto sūnu purvu. Apmeklētāji dodas uz purvu visu gadu, jo purvs ir pārsteidzošs ikvienā sezonā.

Vai arī Ķemeru tīrelis šo gadu laikā ir piedzīvojis pārmaiņas? "Pats purvs nav daudz mainījies," saka Agnese Balandiņa, "tiesa, kopš no jauna atvērta Lielā Ķemeru tīreļa laipa, aizvien vairāk apmeklētāju cenšas nokāpt no tās, arī atkritumu ir kļuvis vairāk. Diemžēl tas rada negatīvu ietekmi uz vidi."

Daži sūdzas, ka, ejot pa laipām purvā, nekur nav atkritumu urnu. Agnese paskaidro, ka atkritumu urnas kilometriem dziļi mežos un purvos netiek izvietotas nekur pasaulē – visu, ko cilvēks, ejot dabā, atnesis sev līdzi, viņam pašam arī jāiznes un jānogādā līdz atkritumu tvertnei. Lielajā Ķemeru tīrelī tās izvietotas abos auto stāvlaukumos, kas nav tālu un ir viegli apsaimniekojamas.

Tūrisma sezona visu gadu

Apmeklētāju skaits ĶNP laika gaitā nav būtiski mainījies. Ik gadu to apmeklē vairāk nekā 70 000 tūristu, Lielā Ķemeru tīreļa laipu – aptuveni 50 000. Parku apciemo gan skolēnu un tūristu grupas, gan ģimenes ar bērniem un draugu pulciņi. Daudz ir ārvalstu viesu. Agnese teic, ka dabā tūrisma sezona ir visu gadu: "Katrs gadalaiks piedāvā kaut ko tikai sev raksturīgu, un vienlīdz brīnišķīgas sajūtas un atklājumus var piedzīvot gan karstā jūlija pēcpusdienā, gan miglainā un drēgnā novembra rītā." Apmeklētājiem bagātākie mēneši tradicionāli esot jūlijs un augusts, taču to netrūkstot arī pārējā laikā.

Lai nodrošinātu cilvēka neskartu dabisku procesu norisi Ķemeru Nacionālajā parkā, ir noteikta arī rezervāta zona. Nejauša ieklīšana rezervātā esot maz iespējama, jo šī zona dabā ir marķēta un grūti pieejama – Lielā Ķemeru tīreļa dienvidu malā, kā arī Kaņiera ezera rajonā ap Slocenes upes ieteku ezerā.

Lielākie infrastruktūras sakārtošanas darbi Ķemeru Nacionālajā parkā notika 2013.–2016. gadā, kad pie jaunām laipām tika Lielais Ķemeru tīrelis, no jauna atdzima gan Dumbrāja laipa, gan Kaņiera pilskalna laipa. No jauna uzbūvēta Niedrāju laipa Kaņierī.Lielākie infrastruktūras sakārtošanas darbi Ķemeru Nacionālajā parkā notika 2013.–2016. gadā, kad pie jaunām laipām tika Lielais Ķemeru tīrelis, no jauna atdzima gan Dumbrāja laipa, gan Kaņiera pilskalna laipa. No jauna uzbūvēta Niedrāju laipa Kaņierī.


Kaļ plānus kūrorta attīstībai un būvē augstsprieguma līniju

Ķemeru Nacionālā parka teritorijai tiks izstrādāts jauns dabas aizsardzības plāns. Tajā iekļaujamo jautājumu loks ir plašs un tiks vēl precizēts izstrādes laikā, tomēr viens no galvenajiem izaicinājumiem ir saistīts ar Ķemeru kūrorta attīstību un jaunu infrastruktūras objektu, tostarp daudzfunkcionālā dabas centra būvniecību Ķemeros.

"Attīstoties kūrortam, augs pieprasījums arī pēc jauniem dabas tūrisma pakalpojumiem tuvākajā apkārtnē," skaidro Agnese, "tādēļ ir būtiski izvērtēt pieļaujamās slodzes un būt gataviem ieteikt piemērotākos risinājumus, kas ļautu gan saglabāt esošās dabas vērtības, gan arī tās saprātīgi izmantot sabiedrības izglītošanai un dabas baudīšanai."

Parka teritorijā tiek veikta augstsprieguma elektrolīnijas izbūve. Energoinfrastruktūras projekta "Kurzemes loks" ietvaros paredzēts izbūvēt 110/330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju Latvijas rietumu daļā. Ķemeru Nacionālā parka teritoriju skar projekta trešais posms, kam piešķirts nacionālā objekta statuss. DAP ir saskaņojusi izbūvi cauri ĶNP teritorijai pa jau esošu 110 kV elektrolīnijas trasi. Elektrolīnijas būvprojektēšanas darbi notiks līdz 2018. gada janvārim, un aprīlī tiks uzsākti būvdarbi.

Lai nodrošinātu, ka augstsprieguma elektrolīnijas izbūve negatīvi neietekmē sērūdeņu veidošanās un pazemes plūsmas procesus, iepriekš veikta hidroģeoloģiskā izpēte un secināts, ka 110/330 kV elektrolīnijas pamattrases izbūve cauri parkam neatstās negatīvu ietekmi uz dabu.

Iepriekš:

Metu konkursā Ķemeru attīstībai saņemti 11 piedāvājumi


Studenti izstrādājuši idejas Ķemeru Nacionālā parka tūrisma attīstībai


Azartiski ceļotāji Ķemeru tīrelī iemūžina maģisku rītu un Piena Ceļu


FOTO: Mitrāji un sērūdeņi Ķemeru Nacionālajā parkā