Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Līgatnes dabas taku dabas izglītības centrā "Pauguri" no plkst. 12.00 līdz plkst. 15.00 būs iespēja izzināt vāveres dzīvesveidu, kuplās astes noslēpumu, minēt mīklas, atpazīt dažādus čiekurus, risināt cietos riekstus, piedalīties radošās darbnīcās un spēlēt spēles par dzīvniekiem.

Savukārt zvērkope un ilggadējā Līgatnes dabas taku darbiniece Velga Vītola dalīsies fotostāstos par Līgatnes vāverēm, informē Dabas aizsardzības pārvaldes komunikācijas speciāliste Maija Rēna.

Apmeklētāji, kam uzvārdā vāvere vai tam radniecīgs vārds, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, šajā dienā Līgatnes dabas takas varēs apmeklēt bez maksas!

Līgatnes dabas taku voljeros patlaban apskatāmas četras vāveres: cienīgā kundzīte Žiperīte, un šovasar izveidojusies jauna vāveru ģimene – vāveru meitenes Tomiņa un Čita un viņu līgavainis Rižiks. Visi trīs vāverēni ir pirmgadnieki, kas atrasti pie izpostītām vāveru ligzdām. Tos pieņēmuši, izbarojuši un izaudzinājuši cilvēki trīs dažādās Latvijas vietās. Tomiņa, Čita un Rižiks ir kustīgi, ziņkārīgi un labprāt spēlējas.

Vāverēni ļoti priecājas par apmeklētājiem un labprāt sevi izrāda, jo cilvēks viņiem taču kļuvis gandrīz par radinieku. Ģimenīte ir aplūkojama mazo dzīvnieku kompleksa vāveru voljerā. Atsevišķi no viņiem mitinās padzīvojusī vāveru madāma Žiperīte, kurai jauniešu rosība īpaši pie sirds neiet, tāpēc vāveru cienīgmamma dzīvo savos apartamentos, norāda M. Rēna.

Visas Līgatnes dabas taku vāveres jau sagatavojušās ziemai – koši rudais kažoks nomainīts pret pelēcīgu un miteklī malu malās saslēpti gardumi ziemai.

Kuplastes vāveres dienu organizē Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru "Līgatnes novada kultūras un tūrisma centrs".

Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem, skaidro M. Rēna.

Interesanti par vāverēm

Diezgan droši var apgalvot, ka vāveri dabā savas dzīves laikā redzējis vai ikviens – mazais aktīvais dzīvnieciņš itin bieži apmetas uz dzīvi cilvēku tuvumā. No visām pasaulē sastopamajām ap 270 vāveru sugām Latvijā mitinās viena – Eirāzijas jeb parastā vāvere (Sciurus vulgaris), kuras izplatības areāls plešas no Atlantijas okeāna līdz pat Eirāzijas kontinenta tālākajiem austrumiem Kamčatkai un Sahalīnai.

Vasarā vāveres kažociņš ir viscaur ruds, izņemot punci, kas ir balts, savukārt rudens pusē kuplaste vāvere apmatojumu nomaina uz mazliet pieticīgāku – pelēcīgu, toties tas kļūst vēl kuplāks un biezāks.

Vāvere ir nometnieks un lielāko savas dzīves daļu pavada, uzturoties kokos, kam lieliski ir piemērota dzīvnieciņa ķermeņa uzbūve. Savukārt kuplā aste kalpo gan kā līdzsvara noturēšanas instruments, gan kā zināma veida stūre, lecot no viena zara uz citu, informē M. Rēna.

Ikdienas maltītes pamatā ir dažādas sēklas, ozolzīles, rieksti un no čiekuriem izlupinātas priežu un egļu sēkliņas, bet pavasarī, kad tas viss vēl nav ienācies un ziemas krājumi jau noēsti, vāveres nesmādē arī koku jaunos dzinumus.

Pavasarī vāverēm kāzu laiks, mazuļi dzimst maija sākumā, un vienā ģimenē reizēm ir līdz pat veseliem pieciem! Vēl pēc mēneša mazajiem atveras acis, un tad tikai pāris nedēļu laikā tie jau paši ir gatavi izdzīvošanas izaicinājumiem. Vienā vasarā vāveru mammas nereti laiž pasaulē divus mazuļu metienus.

Vēl interesanti, ka vāveres priekšķepām ir četri pirksti, bet pakaļkājām – pieci!

Ja nav piemērotu koku dobumu, kur veidot migu, vāveres pašas uzbūvē ligzdu. Ligzda pēc izmēra un izskata ir līdzīga žagatas ligzdai, skaidro M. Rēna.