Turaidas muzejrezervātā ar reformācijas ienākšanu saistītais vēstures posms tiek izzināts pētniecības tēmas "Turaida Rīgas arhibīskapijas sastāvā" ietvaros, bet reformācijas daudzveidīgo rezultātu izpēte cieši saistīta ar tēmu "Garīgais mantojums, dzīvesziņa un reliģijas loma cilvēku dzīvē". Turaidas mūra pils, baznīca un kapsēta ir vēstures pieminekļi, ap kuriem savijušies dažādu laiku ideju strāvojumi, radot paliekošas liecības arhitektūrā, interjerā, arheoloģiskajā izpētē atklātajās vēsturiskajās liecībās.
Šobrīd ir svarīgi starpdisciplināri pētīt ideju un lietišķo vēstures avotu saskares punktus, tostarp arī reformācijas atspulgus, kas cieši rezonē ar Eiropas kultūrtelpai raksturīgām politikas un kultūras izpausmēm tādēļ konferencē nolasītie referāti būs nozīmīgi, dodot teorētisku pamatojumu un jaunus impulsus turpmākiem izpētes virzieniem.
Nozīmīga pētnieciskā atziņa par Turaidas mūra pils iekārtojumu 16. gadsimtā saistās ar podiņu krāsnīm, kuras ne tikai sildīja pils telpas, bet arī attēloja ar vācu reformācijas ideju cieši saistītas personas un notikumus. Turaidas muzeja galvenā speciāliste, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle, Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Ieva Ose skaidros šo parādību kontekstā ar citām Latvijas viduslaiku pilīm.
To, vai līdzīgas tendences bija raksturīgas arī Igaunijas pilīs, būs iespēja uzzināt no referenta Erki Rusova ziņojuma. Viņa darbs Tallinas Universitātes Humanitārās fakultātes Vēstures, arheoloģijas un mākslas vēstures institūtā saistīts ar reformācijas laikmeta materiālās kultūras liecību izpēti.
Konferencē būs iespēja iepazīt Baznīcas vēsturnieka, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docenta Andra Priedes secinājumus par reformu kustību nepārtrauktību Rietumeiropā un Livonijā; Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ojāra Spārīša pētījumu par grēksūdzi luterāņu liturģiskajā praksē, kā arī citu referentu ziņojumus. Tie izgaismos vācu reformācijas iespaidu uz politiskajām un sabiedriskajām attiecībām 16. gadsimta otrajā trešdaļā, kā arī akcentēs daudzveidīgo luterānisma tradīcijas nozīmi Vidzemes mūzikā, izglītībā, apbedīšanas tradīcijās.
Evaņģēliski luteriskās baznīcas nostiprināšanās Siguldas un Turaidas apkārtnē saistāma ar 16. gadsimta beigām un 17. gadsimtu, un vēlākos gadsimtos to nespēja vājināt ne brāļu draudžu kustība 18. gadsimtā, ne pareizticības izplatība 19. gadsimta 40. gados. Veidojot jauno Turaidas muzejrezervāta ekspozīciju "Ceļā uz Latvijas valsti – Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis" atjaunotajā Turaidas muižas Klaušinieku mājā, īpaši tiek akcentēta izglītības loma latviešu tautas garīgās atmodas procesā 19. gadsimtā.
Izglītības attīstībā latviešu valodā īpaša loma bija vairākiem izciliem mūsu novadniekiem, luterāņu mācītājiem. Tā, Karls Kristāns Ulmanis (1793–1871), Krimuldas draudzes mācītājs un vairāku mācību grāmatu autors, kļuva par Tērbatas universitātes rektoru, pirmo Vidzemes laukskolu virsvaldes priekšsēdētāju un Turaidas skolotāju konferenču iniciatoru. Vairāk par viņa darbību savā ziņojumā stāstīs Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists Edgars Ceske.
13.10.2017 12:16
Turaidā notiks starptautiska konference "Reformācijai – 500: jauno laiku vēsmas Latvijā un Eiropā"
Autors Vija Stikāne, Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā
publicitātes
Turaidas muzejrezervātā 18. oktobrī notiks starptautiska zinātniska konference "Reformācijai – 500: jauno laiku vēsmas Latvijā un Eiropā", kurā varēs iepazīties ar jaunākajām atziņām par reformācijas norisēm un iespaidu uz Latvijas un Eiropas vēstures gaitu, garīgo un materiālo kultūru.