Šāgada pirmajos deviņos mēnešos VUGD veicis 5506 glābšanas darbus, un teju katrs septītais izsaukums jeb 735 gadījumi, kad palīdzība bija nepieciešama tieši dzīvniekiem. Statistika liecina, ka visbiežāk – 395 gadījumos – glābēji palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem, 311 gadījumos savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 29 gadījumos palīdzība bija nepieciešama mājputniem un mājlopiem.
Glābēju palīdzība ir nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem – šogad 294 gadījumos viņi steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 275 gadījumos – dzīvniekiem Rīgā, bet 166 gadījumos devušies uz citām republikas pilsētām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas.
Visbiežāk dažādās nelaimēs nokļūst kaķi – teju puse no dzīvnieku glābšanas darbiem ir saistīti tieši ar kaķiem. Šogad jau 325 reizes glābēji devās palīgā kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem nespēja tikt lejā, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas šahtās un akās. Nākamie, kam visbiežāk nepieciešama palīdzība ir putni – 138 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītes un citi putni bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā, sapinoties makšķernieku auklās utt.
Bieži arī ir izsaukumi uz glābšanas darbiem, kuros palīdzība bija nepieciešama suņiem (70 reizes), kā arī šogad 67 reizes glābēji steidzās glābt čūskas, kuras atradās dzīvojamās ēkās un to pagalmos.
Lauku reģionos bieži glābēju palīdzība ir nepieciešama meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai bedrēs – dzīvnieku ātru izglābšanu ir sekmējusi apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika.
Ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt, jo, piemēram, gadās, ka cilvēks, kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvota aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.
VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem četrkājainajiem draugiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu. Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar četrkājaino draugu nevar notikt kāda nelaime.
VUGD arī aicina ņemt vērā, ka glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai cietis, viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts. Glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras viņš nevar izkļūt pats saviem spēkiem, un ir apdraudēta viņa veselība un dzīvība.
