Atbilst visām prasībām
Sociālās aprūpes centra (SAC) vadītāja Agnese Valdena stāsta, ka, pirms šī ēka izsoles kārtībā nonākusi biedrības "Sociālās aprūpes centrs "Allaži"" īpašumā, tā piederējusi valstij, pēc tam – pašvaldībai. Biedrība ēku sakārtojusi, izremontējusi, un nu tajā paredzētas vietas 21 iemītniekam – gan vienvietīgās, gan divvietīgās istabiņās.
"Kamēr iemītnieku ir maz, pildu gan vadītājas, gan sociālā darbinieka funkcijas. Kad cilvēku šeit būs vairāk, mums, protams, būs arī atsevišķs sociālais darbinieks," skaidro mana sarunbiedrene, piebilstot, ka aprūpes centra ēka atbilst visām nepieciešamajām prasībām un vajadzībām, lai varētu cilvēkiem sniegt sociālos pakalpojumus.
"Protams, ir jāveic daudz un dažādi tehniskie darbi, lai mēs varētu uzņemt cilvēkus arī pārējās ēkās, tāpēc tas prasīs zināmu laiku un materiālos ieguldījumus, bet tad šeit būs vairāk par pašlaik pieejamo 21 vietu," uzsver centra vadītāja. Taču jau tagad iemītniekiem pieejama plaša atpūtas telpa, kur var gan skatīties televizoru, gan palasīt grāmatu. Aiz šķērssienas iekārtota ēdamtelpa un virtuve, bet vēl mazliet tālāk – veļas mazgātava. Otrajā stāvā ir gan istabiņas, gan dušas telpas, un ar laiku tāda tiks ierīkota arī lejasstāvā.
Sociālās aprūpes centrā „Allaži” klientus sagaida ērti iekārtotas istabiņas.
Pirmais iemītnieks – apmierināts
Apskatām arī dārzu, kas ierīkots iepriekšējā centra darbības laikā, un, domājams, pēc sakopšanas tas izskatīsies patiešām labi. Tāpat ar laiku šeit, iespējams, varētu ierīkot nelielu sakņu dārziņu, jo teritorija to atļauj, savukārt augļu dārzs, kur pirms laika sastādītas ābelītes un upeņu krūmi, pirmo ražu varētu dot jau nākamgad. Netālu no aprūpes centra tek upīte, un tās krastā ir neliela pludmale, līdz kurai nama iemītnieki sociālā darbinieka pavadībā varēs aizstaigāt.
"Ja kāds vecais cilvēks, pārceļoties uz šejieni, vēlēsies ņemt līdzi savu mīluli – suni vai kaķi –, ar laiku atrisināsim arī šo jautājumu. Protams, nebūs tā, ka kaķi varēs skraidīt pa visu māju, – ir plānots izbūvēt viņiem atsevišķu mītni, bet suņiem ierīkosim voljēru," nākotnes plānus ieskicē Agnese Valdena.
Staigājot pa teritoriju, sastopam arī centra pirmo iemītnieku – Ēvaldu, kuru pastaigā ratiņkrēslā izvedusi sociālā darbiniece. Ēvalda kungs lakoniski teic, ka ar divām pirmajām šeit aizvadītajām dienām jūtoties apmierināts: ēdinot garšīgi, dēls solījis atvest televizoru, un arī laiks pastaigai ap māju esot piemērots. "Kā jau tik skaistā atvasarā," vecais vīrs vēl nosaka un piebilst, sak, tad jau manīšot, kādu kaimiņu viņam ar laiku piemeklēs. (Ēvalds dzīvo divvietīgā istabiņā – aut.)
Ēdamtelpa vienos kopīgā maltītē.
Jāpalīdz pārvarēt emocionālās problēmas
Jautāta, kas potenciālajiem klientiem būtu jāzina par uzņemšanas kārtību, kādā viņi var kļūt par SAC "Allaži" iemītniekiem, Agnese Valdena skaidro, ka tas ir individuāli. Cilvēku aprūpes centrā var ievietot viņa bērni, un tad uzturēšanos šeit sedz viņi. Jāpiebilst, ka uzturēšanās vienvietīgā istabā mēnesī izmaksā 700 eiro, divvietīgā – 500 eiro.
"Protams, ja cilvēks atbilst kādam īpašam, piemēram, mazturīgā, statusam, tad maksāšanas veids tiek pārskatīts. Tās ir niansētas lietas, ko nosaka sociālais dienests. Savukārt centra iemītnieki var paturēt 15 % no savas pensijas, izmantojot šo naudu dažādu pirkumu apmaksai. Pārējais aiziet maksā par uzturēšanos šeit." Otrs variants – cilvēku aprūpes centrā ievieto Sociālais dienests, un tad viņa uzturēšanos apmaksā pašvaldība.
Vadītāja uzskaita pakalpojumus, kas iemītniekiem nodrošināti sociālās aprūpes centrā: izmitināšana, ēdināšana, medicīniskā aprūpe (ir noslēgts līgums ar medmāsu), sociālā darbinieka pakalpojumi, veļas mazgāšana, tāpat 24 stundas ir pieejams aprūpētājs un arī sociālais rehabilitētājs.
"Bet, kā jau minēju, mēs esam atvērti trešo dienu (aprūpes centrā viesojāmies pirms divām nedēļām – aut.), tāpēc viss vēl ir procesā," teic SAC "Allaži" vadītāja Agnese Valdena, uzsverot, ka ar laiku centra iemītniekiem noteikti tiks piedāvāti arī dažādi interešu pulciņi, taču primārais uzdevums tomēr esot veicināt cilvēku socializēšanos.
"Piemēram, ja aprūpes centra iemītniekam ir kustību traucējumi, mūsu uzdevums ir rosināt cilvēku censties piecelties kājās un kustēties. Jo daudzi kā iesēžas ratiņkrēslā, tā sākas emocionālas problēmas, un viņi nespēj staigāt pat ar kruķiem. Lielākais mūsu uzdevums ir panākt, lai cilvēks pats kaut ko atsāk darīt."
Agnesei pašai ir sociālā darbinieka izglītība, savukārt vecie cilvēki ir viņas "vājais punkts". "Tādēļ man patīk šī sociālā centra koncepcija, kur mans vājais punkts mani vienlaikus stiprina, ļaujot nodrošināt pakalpojuma kvalitāti," – tā Agnese Valdena.
Izremontētajā virtuvē top gardas maltītes.