Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Turaidas muzejrezervāts 22. septembrī plkst. 16.00 aicina uz lībiešu valdnieka Kaupo nāves 800. atceres dienas pasākumu Krimuldas baznīcā, lai ieklausītos LU Latvijas vēstures institūta direktora Gunta Zemīša atziņās "Lībiešu valdnieks Kaupo un viņa laikmets", piedalītos Kaupo piemiņas svētbrīdī un gremdētos pārdomās, klausoties operdziedātāja Jura Vizbuļa sakrālajos dziedājumos. Pirms pasākuma ikviens aicināts aizdegt svecīti Kaupo piemiņas vietā netālu no Krimuldas baznīcas Runtiņupītes krastā.

Saskaņā ar Indriķa hroniku 13. gadsimta sākumā dižciltīgais lībiešu vecākais Kaupo valdījis pār apgabaliem Gaujas labajā krastā. Ar viņa vārdu saista vismaz divas pilis – Turaidu un Kubeseli. Arheologs Jānis Graudonis, kura vadībā arheoloģiski pētīta Turaidas mūra pils un pilskalns, norāda, ka Turaidā 11.–13. gadsimtā atradusies Indriķa hronikā minētā Kaupo lielā pils – viņa varas centrs.

Kā apliecina arheoloģiskā izpēte un vēstures dokumenti, viņa galvenā dzīvesvieta bijusi Turaidas pilskalns, savukārt Krimuldā (Kubeselē) atrodas Kaupo apbedījuma piemiņas vieta. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem 19. gadsimtā par piemiņas vietu saukuši uzkalnu Runtiņupītes krastā netālu no Krimuldas baznīcas. Lībiešu valdnieka Kaupo atceres dienā 2001. gada 22. septembrī uzkalniņā tika atklāta piemiņas zīme, ko veidojusi tēlniece Gaida Grundberga.

Latvijas teritorijā 12. gadsimta beigās un 13. gadsimtā iezīmējas pirmie valstiskie veidojumi ar saviem valdniekiem, kuri bija tiesīgi lemt par šo novadu un tā iedzīvotāju likteņiem. Kaupo ir viens no pirmajiem kristītajiem Livonijas valdniekiem, ievērojama vēsturiska personība 12./13. gadsimta mijā. Viņa rīcība ietekmēja daudzus tā laika notikumus Gaujas lībiešu zemēs un daudznozīmīgi vērtējama Eiropas vēstures kontekstā.