05.09.2017 10:04

Ogrē notiks Juglas kauju 100. gadadienai veltīts atceres pasākums

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ogrē notiks Juglas kauju 100. gadadienai veltīts atceres pasākums Armīns Janiks (Jaunsardzes un informācijas centrs)

5. septembrī no plkst. 9.00 līdz 15.00 dabas parkā "Ogres Zilie kalni" notiks Juglas kauju 100. gadadienas atceres pasākums, kurā piedalīsies aptuveni 1000 skolēnu no Ogres un Ikšķiles novadiem. 

Pasākums sāksies ar 3 kilometrus garu pārgājienu, kas noslēgsies ar svinīgu ceremoniju pie Dubkalnu ūdenskrātuves. Pēc tās skolēniem būs iespēja piedalīties informatīvi izzinošās aktivitātēs, informē Zemessardzes 2. brigādes štāba civilmilitārās sadarbības speciāliste seržante Kristiāna Štrāle-Dreika.

Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas, Rekrutēšanas un atlases centra, kā arī Kanādas vadītās kaujas grupas Latvijā karavīri demonstrēs militāro tehniku un ekipējumu, Gaisa spēku helikopters "Mi-17" veiks glābšanas operāciju paraugdemonstrējumus.

Savukārt Zemessardzes 54. inženiertehniskais bataljons dos iespēju skolēniem apskatīt bataljona ieročus un ekipējumu, tostarp Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas informatīvo stendu, kā arī organizēs militarizētu šķēršļu joslu. Būs iespēja vizināties ar kāpurķēžu transportieri "BW 206". Pasākumā uzstāsies arī vīru kopa "Vilki".

Pasākuma mērķis ir izkopt skolēnu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu Latvijai, izzināt Juglas kauju vēsturi, izrādīt cieņu karavīriem, kur cīnījās par Latviju, kā arī iepazīstināt skolēnus ar Nacionālo bruņoto spēku tehniku un ekipējumu, vēsta K. Štrāle-Dreika.

1917. gada 1. septembrī sākās lielākā vācu ofensīva triju kara gada laikā Austrumu frontes Daugavas sektorā ar mērķi – ielenkt un iznīcināt Krievijas 12. armiju, kas aizsargāja Rīgu, un ieņemt pilsētu. Uzbrukums sākās tagadējo Salaspils un Ikšķiles novadu teritorijā, kur aizsardzības pozīcijas bija ieņēmuši latviešu strēlnieku pulki.

Divdesmit sešu stundu laikā cīņā pret vāciešiem savas dzīvības atdeva vairāk nekā puse no 5. Zemgales pulka strēlniekiem un 80 procentu pulka virsnieku. Latvijas vēsturē šī kauja uzskatāma par otru lielāko latviešu strēlnieku varonības apliecinājumu pēc Ziemassvētku kaujām, skaidro K. Štrāle-Dreika.