Kopš 1990. gada Latvija ir to vairāk nekā simt valstu vidū, kas nodrošina starpkultūru mācību iespējas. Jau 27 gadus mūsu valstī darbojas ASV izveidotās starptautiskās nevalstiskās apmaiņas organizācijas skolēniem un pieaugušajiem AFS (American Field Service) oficiālais pārstāvis Latvijā – "AFS Latvija", nodrošinot starpkultūru mācību iespējas jauniešiem un dodot iespēju gūt interesantu pieredzi ikvienam.
UZAICINI JAUNU PASAULI SAVĀS MĀJĀS!
Šāds sauklis "AFS Latvija" interneta vietnē aicina kļūt par viesģimeni ārzemju skolēniem, kuri izvēlējušies mācīties Latvijā. Kopš 2010. gada par viesģimenēm Latvijā kļuvušas 214 ģimenes. Visvairāk to bijis pērn, kad viesskolēnus savās mājās pieņēma 37 ģimenes.
"AFS Latvija" pārstāve Zane Ieviņa stāsta, ka liela daļa viesskolēnu vēlas mācīties un dzīvot tieši lauku reģionos: "Viesskolēni ir ieinteresēti izzināt Latviju no dažādām pusēm, ne tikai iepazīstot tās galvaspilsētu, un labprāt dodas mācīties uz reģioniem Latgalē, jo šeit gada laikā var iemācīties ne tikai latviešu, bet arī krievu valodu."
Latviju par apmaiņas gada valsti visbiežāk izvēlas jaunieši no Taizemes, Vācijas un Itālijas. "Tāpat samērā bieži pie mums ierodas jaunieši no ASV, Venecuēlas un Beļģijas," saka Z. Ieviņa. Ar šā mācību gada sākumu 36 ģimenes Latvijā jau gaida ierodamies jaunos apmaiņas studentus, kuri izvēlējušies Latviju. Visvairāk skolēnu šogad ir no Taizemes un Itālijas, bet ir arī jaunieši, kas mēros ceļu no Meksikas, Brazīlijas, Japānas u.c. Savukārt 38 latviešu jaunieši dosies iepazīt jaunas kultūras Japānā, Meksikā, ASV, Francijā, Spānijā un citās valstīs, lai jauno mācību gadu pavadītu šo zemju viesģimenēs un mācītos vietējās skolās.
IESPĒJA PAPLAŠINĀT REDZESLOKU UN GŪT CITĀDU ĢIMENES PIEREDZI
Cilvēki, kas uzņēmuši ārzemju skolēnus savās mājās, apstiprina, ka viesskolēna ienākšana ģimenē uzlabo kumunikācijas prasmes un dod iespēju pašu bērniem, neizejot no mājas, iepazīt citu kultūru, paplašināt redzesloku. Bērni parasti labi sadraudzējas savā starpā, iemācās ko jaunu, turklāt viesskolēniem ļoti patīkot uzņemties starpkultūru vēstnieku lomu – viņi labprāt stāsta un iepazīstina viesģimeni ar savas valsts tradīcijām, paražām, svētkiem. Tas sniedz jaunas zināšanas un paplašina redzesloku gan ģimenes jaunākajām atvasēm, gan arī vecākiem. Ikdienas komunikācijā ir iespēja praktizēt svešvalodu, kā arī vairāk laika pavadīt kopā ar bērniem. Tas ir stimuls ieplānot kādu interesantu un izzinošu braucienu pa Latviju.
CITU VIESĢIMEŅU STĀSTI IEDVESMO UN IEDROŠINA
Visbiežāk kļūt par viesģimeni piesakās cilvēki, kas iedvesmojušies no draugiem un kaimiņiem, kuri jau ir uzņēmuši viesskolēnus. Viņu stāsts iedrošina pieteikties uzņemt skolēnus arī savās mājās. Zane Ieviņa stāsta: "Bieži ģimenes uzņem viesskolēnus, kamēr viņu pašu bērni ir ārvalstīs. Tāpat bijuši gadījumi, kad vecāki paši ir piedalījušies apmaiņas programmā un tagad vēlas būt "otrā pusē", sniedzot mājas kādam ārvalstu viesim." Ja ir vēlme iesaistīties, bet nav iespēju uzņemt skolēnu savā ģimenē, var kļūt arī par brīvprātīgo un piedalīties dažādos AFS pasākumos.
SKOLĒNS IZVĒLAS VALSTI, AFS PIEMEKLĒ ĢIMENI UN SKOLU
"AFS Latvija" vidusskolēniem piedāvā doties uz dažādām pasaules valstīm visos kontinentos. Pašlaik tiek piedāvātas programmas uz šādām valstīm: Japāna, Ķīna, Taizeme, Austrālija, Panama, Meksika, Čīle, Argentīna, Brazīlija, ASV, Ungārija, Šveice, Spānija, Somija, Portugāle, Krievija, Itālija, Francija, Dānija. Valstis gan var mainīties, un programmas var būt arī citās valstīs. Skolēniem netiek piedāvātas jau konkrētas izglītības iestādes, jo vispirms skolēns izvēlas, uz kuru valsti viņš vēlas doties, un tad tiek nodrošināta viesģimene. Kad viesģimene ir atrasta, AFS uzņēmējvalsts piemeklē atbilstošu skolu. "AFS Latvija" uzņemšanas koordinatores Ilzes Liepiņas darbs ir tieši saistīts ar piemērotu viesģimeņu atrašanu.
"Ģimenes meklējam dažādos veidos: stāstām sociālajos tīklos, uzrunājam pašvaldības un jauniešu centrus, kuri gatavi padalīties ar informāciju par mums. Lieli palīgi ir arī mācību iestādes, kas pieņem mūs prezentācijās savās skolās un dalās informācijā ar savu skolēnu vecākiem. Meklējumos palīdz arī prese, lokālie laikraksti, radio." AFS skatās arī to, kādas ir atbraucošo jauniešu intereses, hobiji, un tad mēģina uzrunāt ar to saistītas organizācijas un iestādes (piemēram, orientēšanās sportistus, gaidu un skautu biedrības, mūzikas skolas utt.).
SAPNIS PAR JAPĀNU PIEPILDĪTS
Piedalīšanās starpkultūru mācību programmā Katrīnai Līnai Lošakai ļāvusi piepildīt sapni par Japānu, kas bijusi meitenes sapņu zeme jau kopš mazotnes. "Es nezināju, vai man kādreiz būs iespēja apceļot šo valsti, jo tas tomēr ir tik tālu un – dārgi. Tāpēc ar prieku izmantoju šo iespēju, kad tāda radās," stāsta Katrīna. AFS viņu aizveda uz Japānu, kur meitene kļuva par māsu astoņus un desmit gadus veciem puikām. Ar jauno ģimeni ātri izveidojušās ļoti labas un sirsnīgas attiecības. Savus japāņu vecākus meitene pat saukusi par mammu un tēti. "Es centos palīdzēt visos mājas darbos, cik vien varēju," Katrīna stāsta. Mamma to ļoti novērtēja, tāpēc mēs labi sapratāmies."
Japānas viesģimenes vecākus Katrīna saukusi par mammu un tēti. "Brīvdienās tētis lutināja ģimeni – kopā devāmies uz restorāniem, nelielos ceļojumos vai vienkārši izbraucienos ārpus mājas," par savu japāņu viesģimeni priecājas Katrīna.
ANGĻU–JAPĀŅU–ŽESTU VALODA
Uz Japānu Katrīna devusies ar pavisam niecīgām japāņu valodas zināšanām. Tas apgrūtinājis mācīšanos skolā, jo visas stundas notiek japāniski. "Valodu kārtīgi sāku mācīties tikai tad, kad jau biju Japānā," stāsta Katrīna. Meitenei paveicies, ka viesģimenē mamma pratusi runāt angliski, bet ikdienas komunikācija ar vienaudžiem skolā bijusi diezgan sarežģīta, jo japāņu jaunieši (tāpat kā lielākā daļa pieaugušo) nedz runā, nedz saprot angļu valodu. "Japāņu valodas apgūšanas process man notika ļoti lēni, jo tā tomēr ir grūta. Es sapratu, ko man teica japāniski, bet nevarēju vēl atbildēt pilniem teikumiem, tāpēc komunikācijā tika izmantota angļu, japāņu un žestu valoda."
Katrīna dalās arī savos novērojumos par japāņu vienaudžiem: "Audzināšana Japānā ir ļoti atšķirīga. Jaunieši baidās atšķirties un darīt kaut ko ne tā, kā vajag. Japāņi kā tauta vispār ir izteikti kolektīvisti; indivīds netiek vērtēts augstāk par kolektīvu. Ja visi, tad visi. Man pie tā bija grūti pierast, jo Latvijā ir otrādi. Es to ļoti izjutu skolā, un sākumā man bija grūti."
KULTŪRŠOKU NEPIEDZĪVO
Katrīna atzīst, ka draugus skolā viņai tā īsti nav izdevies atrast, jo valodu barjera tomēr darījusi savu. Taču brīvo laiku viņa labprāt pavadījusi arī vienatnē, mācoties, kā arī kopā ar savu viesģimeni, palīdzot mājas darbos, gatavojot ēst. "Dažreiz gāju uz veikaliem pirkt suvenīrus, braucu ar ģimeni uz restorāniem un izbraucienos ārpus mājas," savās ikdienas gaitās dalās Katrīna.
Tā kā apmaiņas brauciena laikā viesskolēns nedrīkst ceļot atpakaļ uz mājām, lai svešajā valstī varētu adaptēties un izjust vietējo dzīvi pilnībā, Katrīna šo laiku Japānā pavadījusi, iepazīstot un izbaudot šīs zemes kultūru, par ko bija lasījusi un interesējusies jau sen. "Japāna ir mana mīļākā valsts, un es daudz zināju par to, pirms ierados šeit. Kultūršoku es nepiedzīvoju vispār. Droši varu teikt, ka iejutos šeit ļoti labi." Toties Katrīna pati šokējusi vietējos, kuri bijuši varen izbrīnīti, redzot, cik klusi Katrīna prot ēst nūdeles, jo japāņu galda kultūrā ir pilnīgi normāli ēst skaļi, ar troksni, jo tā taču ēdiens ātrāk atdziestot. Šīs japāņu galda tradīcijas Katrīna atļāvusies neievērot.
IEGŪTO PIEREDZI LIKS LIETĀ NĀKOTNĒ
Ēdiens un tā gatavošana Katrīnai ir ļoti tuva tēma. Meitene interesējas par veselīgu uzturu, diētām un ēdieniem un atzīst, ka nākotnes profesiju vēlas saistīt ar to. "Mans plāns ir pabeigt 12. klasi un iestāties Rīgas Stradiņa universitātē, studēt un kļūt par uztura speciālistu, dietologu. Vēlos attīstīt savas zināšanas šajā jomā un palīdzēt citiem, lai arī citi cilvēki dzīvotu veselīgi." Vēl tālākā nākotnē meitenes sapnis ir atvērt savu restorānu vai kafejnīcu, kur viņa noteikti liktu lietā zināšanas un pieredzi, kas iegūta Japānā. "Es mierīgi varētu to pielietot Latvijā! Domāju, ka latviešiem tas patiktu."
"Japānā sūkt nūdeles no šķīvja ar skaļu troksni tiek uzskatīts par normu. Visi bija lielā šokā par to, cik klusi es ēdu," stāsta Katrīna. Meitene nākotnē sapņo atvērt pati savu restorānu, kurā izmantotu arī Japānā gūto pieredzi un idejas.