Akcijas, kura notika jau trešo reizi, mērķis ir parādīt sabiedrībai to, cik dažādu profesiju pārstāvji izvēlas dienestu Zemessardzē, kā arī apliecināt, ka dienests ir veiksmīgi apvienojams ar veiksmīgu karjeru.
Trešdien kopā ar kolēģiem, kuri dien Zemessardzes Studentu bataljonā, savā darbavietā AS "Latvijas Finieris" lauka formas tērpā ieradās arī uzņēmuma padomes biroja vadītāja Jolanta Medne.
Jolanta pusotru gadu dien Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljonā, kas atrodas Mārupes novadā. "Rīgas Apriņķa Avīze" vēlējās uzzināt, kāpēc sieviete, kurai ir stabila karjera, ģimene un sen vairs galvā nav jaunības dulluma, nolēma savu brīvo laiku veltīt Zemessardzei.
Zemessargus vieno zvērests
Savu atbildi Jolanta sāk filozofiski: "Siltumnīca ir domāta augiem un dārzeņiem, cilvēkam jādzīvo ar apziņu un atbildību par lietām, kuras viņš dara, ar atbildību par sekām. Vai mēs šodien varam būt droši, ka, izejot no mājas, arī atgriezīsimies, nevis kļūsim par teroristu upuri? Droši mēs varam būt tikai par vienu – ka visi kādreiz mirsim. Bet kāpēc iestājos Zemessardzē?
Kritizēt ir viegli, pamēģini izdarīt. Dzīvē ir dažādi posmi, acīmredzot bija pienācis brīdis jaunai atbildībai. Apzinoties sava rakstura sliktās un labās iezīmes, vājības un stiprumu, pieņēmu šo – varbūt pat iracionālo – lēmumu."
Jolantai dienests nav tikai iespēja sagatavot sevi situācijām "ja nu kas". Viņa uzskata, ka, lai uzturētu kopēju, vienotu pasaules redzējumu, mums ir nepieciešama augstāka mēraukla. Zemessargiem šī mēraukla ir zvērests. "Zemessargs, uzņemoties pienākumus un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, zvēr uzticību Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību.
Atšķirīgi cilvēki ir apvienojuši savu ideju zvēresta formā. Satversme pauž vērtības, tā iezīmē latviešu kultūras cilvēka identitāti. Mēs saprotam, ka pasaule un dzīvība ir jāsargā. Tas rakstīts Satversmē, kurai uzticību zvēr zemessargs, to saka arī ikviena saprāts un sirdsapziņa. Satversme ir un tai ir jābūt ikviena zemessarga mērauklai."
Jolanta uzskata – kad esi zvērējis, atkāpšanās var būt tikai ļoti nopietna iemesla dēļ, jo brīvprātīgums ir tikai iestājoties, mācību apmeklējums un disciplīnas ievērošana jau ir obligāta prasība.
Mācību laikā Jolanta pieņēma izaicinājumu ielēkt āliņģī, lai saprastu, kā rīkoties, iekrītot ledus aukstā ūdenī. “Nebija tik traki!” viņa ar smaidu saka.
Zemessardze nav nekāda izklaide
Jautāta, ko viņa kā sieviete spēj veikt Zemessardzē, Jolanta saka: "Visu, kas man iemācīts. Kā zemessargs esmu izmācījusies par karavīru–glābēju, kas nozīmē četras mācību nedēļas Kājnieku skolā Alūksnē un prasmi sniegt padziļinātu pirmo palīdzību gan civilajā, gan militārajā vidē. Lieliska pieredze, bet garš stāsts. Rezultātā mācību beidzēji prot arī vēnā ievadīt katetru un pielikt cietušajam sistēmu. Šis kurss ir devis motivāciju iepazīt medicīnu nedaudz dziļāk, bet to, vai izdosies, dzīve rādīs."
Patlaban Jolantas specialitāte ir pirmās palīdzības sniegšana, ko viņa, pateicoties iegūtajam sertifikātam, var praktizēt. Viņa ir pārliecināta, ka katrs var mācīties, ja ir vēlēšanās, un darīt lietas atbilstoši savām spējām, tomēr, ņemot vērā, ka mācības Zemessardzē notiek nedēļas nogalēs, līdz 30 dienām gadā.
Lai novērstu šaubas par savām spējām, Jolanta ikdienā un svētku reizēs šad un tad atceras antīkā filozofa Senekas vārdus: "Mēs neuzdrošināmies ne jau tādēļ, ka ir grūti izdarāms, bet ir grūti izdarīt, jo neuzdrošināmies."
Darba devēja atbalsts
Lai atbalstītu Zemessardzi, nav obligāti jāstājas tajā, jo ir citi veidi, kā sadarboties. Jolanta stāsta, ka "Latvijas Finieris" ne vien teorētiski atbalsta savus darbiniekus zemessargus un rezerves karavīrus, bet darba koplīgumā pat iekļauts punkts, ka ik gadu šiem cilvēkiem ļauts izmantot apmaksātu divu nedēļu atvaļinājumu dalībai militārās mācībās. Eksperimentālā kārtā uzņēmums iegādājās arī medicīnas somas mācībām Zemessardzes 17. bataljona vajadzībām.
"Lojalitāte pret valsti un aktīva rīcība ir "Latvijas Finiera" vērtība, un tas aizvien meklē, ko kopīgu Latvijas vērtību stiprināšanai var dot kā uzņēmums," teic Jolanta.
Ģimene pavelk uz zoba
Protams, arī ģimenei ir loma visā šajā pasākumā. "Vajadzēja redzēt pārsteigumu viņu acīs, kad paziņoju par Zemessardzi. Bija gan apmulsums, gan atbalsts, gan neliela ironijas deva un labvēlīga pavilkšana uz zoba, kas gan vēl šad un tad turpinās. Tomēr tagad mācības ir kļuvušas pašsaprotamas un komentārus neprasa."
Celt pilsonisko pašapziņu
Jautāta, ko dienests devis viņai pašai, Jolanta saka, ka ir sapratusi un piekrīt atziņai, ka izteikta emocionalitāte ir bīstama. "Ja rīcība balstās tikai emocijās, mirkļa iegribās un garastāvokļa maiņā, tā ir bīstama. Ir nepieciešama prāta disciplīna, kas tomēr balstās pārpasaulīgā lietu redzējumā. Esot Zemessardzē, biežāk domāju par mūsu valsti, par sabiedrību, par pasauli kopumā.
Tāpēc novēlu uzdrošināties, novēlu augt un mācīties, trenēt prātu, trenēt garu, uzturēt veselo saprātu, celt pilsonisko pašapziņu, būt eleganti latviskiem savā zemē un laikmetīgiem Latvijas vēstnešiem pasaulē."
