Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Sarunas notika pļavā pie baznīcas pēc ģimenēm veltītā svētdienas dievkalpojuma ar mācītāju Ivaru Jēkabsonu un emocionāla svētku koncerta, kur apmeklētājus priecēja dziedātāja Ieva Kerēvica un pianists Madars Kalniņš.

Latvijas sabiedrībā, iespējams, ne visiem zināms, ka pasaulē slavenais hokejists Artūrs Irbe, kurš savu karjeru pārsvarā aizvadījis NHL, ir arī ticīgs cilvēks un viņa ticība ir mantojums no viņa ģimenes un veidojusies personīgā pieredzē. Viņš dalījās ar to, ka Dieva un Svētā gara klātbūtne viņu vienmēr pavadījusi gan karjeras augšupejā, gan sarežģītos dzīves posmos. Tieši karjeras augšupeja bija laiks, kad Artūrs mācījies lūgt Dievu.

"Tolaik manas lūgšanas bija diezgan konkrētas un skaidras – no galvas iemācīta Tēvreize, pēc tam pielikts klāt lūgums atbilstoši situācijai. Es lūdzu katru vakaru un dažreiz arī katru rītu jebkur pasaulē, kur braucu un piedalījos mačos. Tas mani stabilizēja un palīdzēja tikt galā ar tām daudzajām dilemmām, kas katru dienu mani nodarbināja," atklāja Artūrs.

Visos braucienos viņam vienmēr bijusi līdzi viņa zaļā Bībele. Šajā Bībelē viņš smēlies spēkus arī tajos grūtajos brīžos, kad visi dzīves sapņi jukuši. "Es zinu, ka visgrūtākajos momentos Dievs mani ir uzrunājis. Kad es vērsos pie Dieva, vēru vaļā Bībeli un lasīju. Un Dievs caur to man atbildēja tieši uz tiem jautājumiem, kas mani tajā brīdī nomocīja. Tas man deva tādu spēku un mieru, ka raizes vairs nespēja izsist no sliedēm. Tā bija milzīga svētība," ļoti personiskā pieredzē dalījās Artūrs.

Artūrs Irbe ir viens no diviem Latvijas hokejistiem, kurš uzņemts Starptautiskās hokeja federācijas Slavas zālē. Viņš izteica pārliecību, ka viss, ko darām, visi dzīves pamati jāveido uz klinšainas pārliecības un ticības pamata. Un šai ticībai jābūt pārbaudītai. Viņš atklāja, ka viņam pašam pārbaudījumi bija nepieciešami, lai viņa ticība stiprinātos.

Īpaši vēršoties pie jauniešiem, viņš uzsvēra, ka mūsu neatlaidība un ticība ir daudzkārt svarīgāka par to, ko pašlaik spējam. "Dzīve ir mācību process. Par to nav jāuztraucas, ja mēs kaut ko nemākam. Mēs visu laiku augam savā ticībā un arī mūsu izpratnē par mūsu personīgajām attiecībām ar Dievu, ar Jēzu," dalās sportists. Viņš izstāstīja, ka 10 gadu vecumā pret tēta gribu devies uz jauno hokejistu uzņemšanas pārbaudījumu, kaut vēl ne reizi nebija vilcis kājās slidas. "Mani uzņēma tajā grupā nevis tāpēc, ka kaut ko mācēju, bet par to, ka ļoti to gribēju!"

"Savas zināšanas kapā nepaņemšu. Es nezinu, vai paradīzē kāds hokeju spēlēs. Ja Dievs būs žēlīgs un es līdz turienei nokļūšu. Tāpēc jāpalīdz jaunajiem censoņiem, kuriem acis deg!" tā, par šodienas dzīvi daloties, teica Artūrs Irbe. Pašlaik viņam ir tas, par ko sapņojis, – viņš ar savu ģimeni dzīvo Latvijā, laukos, un trenē jaunos, topošos hokejistus.