Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kopējā nodotās taras masa pārsniedz 10 300 tonnas - par 200 tonnām vairāk, nekā sver Eifeļtornis.

Visvairāk dzērienu pudeļu un skārdeņu 2017.gada pirmajos sešos mēnešos nodots Viļņā, Kauņā un Klaipēdā - attiecīgi 56, 31 un 16 miljoni taras vienību. Triju lielāko pilsētu ieguldījums kopējā nodotās taras masā sasniedz gandrīz 40% no Lietuvas kopējā apjoma, bet liela aktivitāte šai ziņā novērota arī pazīstamākajās kūrvietās - Palangā, Druskininkos un Birštonā.

"Gandrīz 88% no visiem iesaiņojumiem atgriežas taromātos. Redzot, cik ātri iedzīvojusies šī sistēma, šogad esam izvirzījuši sev mērķi savākt un apstrādāt 90% no visiem tirgū laistajiem vienreizējiem dzērienu iepakojumiem. Tāda sistēmas efektivitāte panākta valstīs, kur tā darbojas vairāk nekā desmit gadus, piemēram, Igaunijā vai Skandināvijas zemēs. Mūsu prognozes apstiprinās - pagaidām iepakojumi tiek savākti plānotajā apjomā," norāda USAD.

Visaktīvāk lietuvieši taras depozīta sistēmā nodod plastmasas pudeles - no janvāra līdz jūnijam to savākts jau 158 miljoni jeb gandrīz 5300 tonnas. Otrajā vietā ierindojas metāla tara - šai laikā nodoti 88 miljoni skārdeņu. Vēl sistēmā atgriezušies arī vairāk nekā 12 miljoni stikla pudeļu.

Kā uzsver USAD, ņemot vērā, ka tiek marķēts katrs iepakojums, kas iekļauts depozīta sistēmā, ir iespējams ar precizitāti līdz vienai pudelei vai skārdenei pateikt, cik un kādi iepakojumi laisti tirgū un cik tajā atgriezušies. Tas ļauj analizēt tendences un pilnveidot sistēmu, lai tā darbotos efektīvāk.

Lai gan pirms depozīta sistēmas ieviešanas Lietuvā skanēja bažīgas runas, ka tā būs pārlieku sarežģīta un cilvēki to pieņems nelabprāt, tomēr drīz vien izrādījās, ka bažām nav pamata.

Tirgus izpētes kompānijas "TNS LT" veiktās aptaujas rezultāti jau pērnruden liecināja, ka pirms taromātu sistēmas parādīšanās 40% respondentu plastmasas taru nešķiroja un izmeta kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, bet pēc taras depozīta sistēmas ieviešanas tā rīkojās vairs tikai 7%.

Līdzīgi rezultāti bija arī attiecībā uz skārda un stikla taru, ko pirms sistēmas ieviešanas nešķiroja attiecīgi 48 un 24%, bet pēc tās - vairs tikai 7 un 6% respondentu.

Gadu pēc sistēmas ieviešanas lietuvieši atzina, ka vairs nespēj iztēloties savu dzīvi bez taromātiem, bet Lietuvas mežmalas, tūristu apmetņu vietas, pludmales un parki kļuvuši manāmi tīrāki.