13.08.2017 15:26

Mucenieku dienas centrā dāvā iespēju dažādot ikdienu

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Mucenieku iedzīvotājas Vera un Ņina uz centru nāk vingrot, mācīties latviešu valodu, uz bibliotēku un kādreiz vienkārši pasēdēt kompānijā pie galda un parunāties, bet Teodors Akermanis centrā saredz vietu, kas padara krāsaināku pensionāru ikdienu. Mucenieku iedzīvotājas Vera un Ņina uz centru nāk vingrot, mācīties latviešu valodu, uz bibliotēku un kādreiz vienkārši pasēdēt kompānijā pie galda un parunāties, bet Teodors Akermanis centrā saredz vietu, kas padara krāsaināku pensionāru ikdienu. Einārs Binders

Šā gada 17. martā Ropažu novada Muceniekos tika atklāts jauns multifunkcionālais centrs. Daudzstāvu ēkā "Bundulīši", kas paredzēta patvēruma meklētāju izmitināšanai, daļa pirmā stāva un neliela zāle pagrabā tika nodota Mucenieku ciema iedzīvotāju vajadzībām.

Atklāšanas dienā centra koordinatore Māra Priede sacīja, ka turpmākie mēneši būs laiks saprast, kas vietējiem iedzīvotājiem ir vajadzīgs un ko viņi pieņems no centra piedāvājuma.

Dienas centra iespējas tiek apgūtas

Kopš multifunkcionālā centra atklāšanas ir pagājuši gandrīz pieci mēneši. Kā "Rīgas Apriņķa Avīzei" stāsta centra koordinatore M. Priede, tajā notiek aktīva darbība. Viņa rāda žurnālu, kurā reģistrējas apmeklētāji. Tajā redzami vārdi, kas ierakstīti gan glītā rokrakstā, gan paraksti ar drukātiem vai drīzāk zīmētiem burtiem, kurus atstājuši bērni.

"Par stabiliem centra apmeklētājiem var uzskatīt 65 Mucenieku iedzīvotājus no pirmsskolas vecuma līdz pat 85 gadiem. Tā ir kāda kundze, bijusī angļu valodas skolotāja, kura no Krievijas atbraukusi pie meitas un tagad par savu pienākumu uzskata latviešu valodas apguvi," teic M. Priede.

Uz vingrošanu senioriem un pamācīties latviešu valodu nāk arī divas "Rīgas Apriņķa Avīzes" dienas centrā sastaptās pensionāres Vera un Ņina. Ņina uz Muceniekiem no Rīgas pārcēlusies pirms četriem gadiem un nu beidzot nonākusi vidē, kurā viņa var runāt latviešu valodā.

Abas kundzes teic, ka Muceniekos pietiekot cilvēku, kam vienkārši ir slinkums izkustēties no mājām un atnākt līdz dienas centram, bet esot arī tādi, kas ar prieku izmanto centrā piedāvātās iespējas kā labu laika pavadīšanas veidu. Reizēm vienkārši pasēžot pie galda kopā ar sava vecuma cilvēkiem, parunājoties un spriežot, ko vēl var izdarīt ikdienas dažādošanai. Piemēram, pavisam nesen dienas centra apmeklētāji bijuši ekskursijā uz Minhauzena muzeju Duntē. Rudenī noteikti kaut kur braukšot atkal.

Kurš gaida galda tenisu, kurš sēž pie datora

Uz brīdi "Bundulīšos" iegriezies arī pensionārs Teodors Akermanis. Viņš par dienas centra apmeklētāju sevi uzskata jau kopš tā atklāšanas dienas. "Ja ir iespēja labi pavadīt laiku, kāpēc to nedarīt? Viens otrs gan vēl nav sapratis, kas te, "Bundulīšos" notiek, tāpēc ar centra koordinatori Māru esam runājuši, ka ciemā vajadzētu kādu stendu vai ziņojumu dēli ar pasākumu sarakstu," teic Akermaņa kungs.

Viņš pats par vērtīgāko ieguvumu uzskata iespēju satikt cilvēkus, uzspēlēt šahu un būšot patiesi septītajās debesīs, kad šeit varēs spēlēt galda tenisu, jo pie datora jau var pasēdēt mājas.

Kā pārliecinājās "Rīgas Apriņķa Avīze", pie datora galvenokārt ir redzami bērni un kāds jauns cilvēks – novada iedzīvotājs Edgars. Viņš strādā Rīgā naktsmaiņā, tāpēc gandrīz ik dienu pa trim stundām pavada dienas centrā pie datora vai lasot žurnālus un grāmatas centra bibliotēkā.

Savukārt bērni un pusaudži dienas centra telpas izmanto kā satikšanās vietu, jo ne katrs no viņiem savās mājās var un drīkst uzņemt draugus. Turklāt šeit viņi var izdomāt un arī īstenot vienaudžiem paredzētus projektus, piemēram, domubiedru lokā kaut ko uzmeistarot vai iemācīties.

Jaunus cilvēkus piesaista iespēja pasēdēt pie datora un darbošanās interešu grupās, kurās var kaut ko izgatavot savām rokām, piemēram, vēja zvanus vai sapņu ķērājus vai uzspēlēt kādu galda spēli.Jaunus cilvēkus piesaista iespēja pasēdēt pie datora un darbošanās interešu grupās, kurās var kaut ko izgatavot savām rokām, piemēram, vēja zvanus vai sapņu ķērājus vai uzspēlēt kādu galda spēli.


Integrācija piespiedu kārtā nenotiek

Atverot multifunkcionālo centru, tika runāts, ka tas varētu kalpot arī patvēruma meklētāju integrācijai. Ropažu novada dienas centru vadītāja Daiga Jokste, kura uz brīdi ieradusies Muceniekos, stāsta, ka patvēruma meklētāji paši neaicināti uz centru nenākot. Taču jūlijā šeit bijis pasākums Tumšupes, Mucenieku un patvēruma meklētāju bērniem, kura laikā kāda mamma no Sīrijas rādījusi, kā tur cep cepumus, bet latvieši – kā gatavo mūsu tradicionālos saldos ēdienus.

Augustā būs jogas nodarbības patvēruma meklētāju un vietējām mammām un novada sporta dienu cikls, kas sākās Silakrogā jau nedēļas nogalē un turpināsies Muceniekos. "Kontakti starp vietējiem iedzīvotājiem un patvēruma meklētājiem, kuru Muceniekos pašlaik ir ap simts, veidojas nesteidzīgi un organiski, un nevienam nekas netiek uzspiests," teic D. Jokste.

Arī M. Priede uzsver, ka, pirms rīkot pasākumus, kuros klāt ir patvēruma meklētāju bērni, tiek noskaidrots, vai mūsu bērnu vecāki neiebilst pret šādu kompāniju. Ir ģimenes, kurās nekas tāds nav pieņemams, bet vairāk ir tādu, kas neiebilst. Piemēram, novada domes apmaksātā dienas nometnē bērniem, kas sāksies 14. augustā, katra diena būs veltīta kādai pasaules valstij – Ķīnai, Francijai, Spānijai un Latvijai, bet viena – Sīrijai. Tad arī tiks uzaicināti sīriešu bērni, kas pašlaik mitinās patvēruma meklētāju centrā.