Kā aģentūru LETA informēja "EAPN-Latvia" pārstāvis Aleksandrs Kalniņš, šī iemesla dēļ "EAPN-Latvia" vadība sadarbībā ar ekspertiem no tīkla organizācijām sagatavojusi priekšlikumus dažādām valsts lēmējinstitūcijām, lai mazinātu sabiedrībā sociālo atstumtību.
Priekšlikumi, kuri apkopoti pirms "EAPN Latvia" diskusijas, kas notiks rīt Rīgā, adresēti ministriem un citām atbildīgajam amatpersonām, tostarp labklājības ministram Jānim Reiram (V), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai (ZZS), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Inesei Laizānei (VL-TB/LNNK), Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai Lolitai Čigānei, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājai Laimdotai Straujumai (V), izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK), veselības ministrei Andai Čakšai un Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S).
Kalniņš informēja, ka "EAPN-Latvia" ierosina kritiskāk izvērtēt atbildīgo iestāžu amatpersonu pilnvaras un lomu, kas saistīta ar uzskaitīto problēmu risināšanu sociālajā jomā, aktivizēt sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kuru darbībā ir iekļautas šīs nozares, stimulēt finanšu piesaistes projektus nevalstiskajam sektoram, veicināt nabadzīgo un sociāli atstumto cilvēku iespējas pašiem uzsākt uzņēmējdarbību, tostarp attīstīt sociālo uzņēmumu, nolūkā sekmīgāk risināt samilzušās problēmas, palielinot sociāli atstumto iedzīvotāju labklājības līmeni, tādējādi palielinot arī NVO lomu un kapacitāti pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā.
"EAPN-Latvia" norāda, ka Latvijā pastāv vairākas nozīmīgas problēmas, kuru risināšanā nepieciešams iesaistīties valsts institūcijām – lielajām ģimenēm netiek sniegts atbilstošs psiholoģiskais atbalsts, vecākiem trūkst prasmju un zināšanu bērnu audzināšanā un ģimenes uzturēšanā, nepietiekams ir pabalstu apjoms attiecībā uz pārtikas un medikamentu iegādi, uz medicīniskajiem pakalpojumiem, tostarp rehabilitāciju.
Pēc organizācijas paustā, patlaban izglītojošais darbs ar vecākiem un bērniem, lai nodrošinātu informētību par vecāku tiesībām, pienākumiem un atbildību pret bērnu, par veselīgu dzīvesveidu, kā arī par bērnu pienākumiem pret ģimeni un sabiedrību, ir nepietiekošs.
Kalniņš norādīja, ka sabiedrībā kopumā nostiprinājies viedoklis, ka vīrietis dažādās dzīves situācijās tiek vērtēts augstāk nekā sieviete (58,1%), līdz ar to veidojas sieviešu un vīriešu dažādas karjeras iespējas darba tirgū, nelīdzvērtīga darba samaksa par vienādas vērtības darbu, atšķirīga pieeja dažādiem resursiem.
Tāpat organizācija norāda uz to, ka vēl arvien valstī dominē profesionālā segregācija, kuru veicina zemie darbinieku ienākumi. "Sievietes ir spiestas strādāt zemu atalgotās profesijās, bet vīrieši meklē iespējas pēc augstāka atalgojuma, kā rezultātā gan sievietes, gan vīrieši tiek diskriminēti attiecībā uz profesiju izvēli. Jauniešiem bezdarbniekiem reģionos trūkst informācijas par "Jauniešu garantijām", pārāk maz tiek izmantoti sociālie tīkli un pasākumu vietas jauniešiem, trūcīgajiem jauniešiem nav pieejamības un izpratnes par atbalsta programmu," skaidroja Kalniņš.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka nepietiekamā apjomā un nepietiekamā kvalitātē no valsts puses tiek sniegts atbalsts Latvijas iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām gan attiecībā uz rehabilitācijas pieejamību, gan uz atbilstošu nodarbinātību, gan uz informācijas pieejamību, kā arī ir citas problēmas, kas var tikt risinātas mērķtiecīgāk un rezultatīvāk.
Priekšlikumi sagatavoti Latvijas NVO fonda finansētā projektā "Atbalsts NVO ieguldījumam nabadzīgo cilvēku interešu aizstāvībā". NVO eksperti projekta īstenošanas laikā iepazinušies ar dažādiem pētījumiem, likumiem, statistikas datiem, kā arī maijā veikuši iedzīvotāju aptauju Latgales reģionā, jūlijā diskutējuši ar biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem un Labklājības ministrijas, Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Universitātes speciālistiem sanāksmēs Rīgā un Siguldā.