Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas pasākumā Gogoļa ielā 25 bija pulcējušies vairāk nekā 300 cilvēku, to starpā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) un citas valsts amatpersonas, kā arī ārvalstu diplomāti.

Uzrunājot klātesošos, Mūrniece teica, ka holokausts Latvijā sākās tieši piemiņas vietā, kur atradās 1871. gadā uzceltā Lielā horālā sinagoga. To 1941.gada 4. jūlijā pēc nacistu rīkojuma nodedzināja kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Pēc kara sinagogas drupas tika nojauktas un to vietā ierīkots skvērs, bet 1993. gadā tur tika izveidots memoriāls.

"Prātam neaptveramais noziegums notika dažas dienas pēc tam, kad nacistiskā Vācija bija ieņēmusi Rīgu. Diemžēl šī traģēdija notika uz Latvijas zemes. Tā ir ne tikai Latvijas, Vācijas un daudzu citu Eiropas valstu traģēdija, tā ir visas cilvēces traģēdija. Trūkst vārdu, lai raksturotu holokausta šausmas," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Viņa pauda nožēlu, ka holokausts Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, nenotika bez vietējo izpalīgu dalības, vienlaikus atklājas arvien jaunas liecības tam, ka simtiem latviešu ir centušies glābt un ir glābuši ebrejus cilvēces vēstures tumšākajās dienās.

"Šiem noziegumiem nav nedz attaisnojuma, nedz noilguma. Vēlos apliecināt, ka holokausta piemiņa Latvija vienmēr būs dzīva, un dzīva būs arī ebreju glābēju piemiņa. Šodien varam teikt to, ka cilvēki Latvija ir ieinteresēti un vēlas dzīvot kopā mierīgi. Ebreji vienmēr ir bijuši, ir un būs nozīmīga Latvijas sabiedrības daļa," uzsvēra Mūrniece.

Viņasprāt, laikā, kad visa Eiropa un pasaule saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, augstākā atbildība ir nepieļaut karu, vardarbību un masveida slepkavību atkārtošanos. "Vēstures mācības ir svarīgas nākotnei," viņa piebilda.

Tikmēr Izraēlas vēstniece Lionna Bara-Sade klātesošajiem sacīja, ka nekad nedrīkst aizmirst nevainīgos holokausta upurus, kas piemiņas vietā tikuši noslepkavoti. Viņa pateicās amatpersonām, kuru teiktie vārdi ir svarīgi, jo ietekmē to, kā cilvēki uztver holokaustu un ebreju tautas lomu Latvijas vēsturē.

Pasākuma laikā klātesošos uzrunāja bijušais Rīgas geto un koncentrācijas nometņu ieslodzītais Marģers Vestermanis un Vācijas federālās zemes Lejassaksija ebreju kopienu apvienības priekšsēdētājs Mihaels Firsts. Aizlūgumu noturēja Rīgas sinagogas rabīns Kalevs Krelins, bet ceremoniju vadīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs.

Savukārt plkst.13 memoriālā Biķerniekos notika ziedu nolikšanas ceremonija, lai pieminētu vairāk nekā 20 000 ebreju, kuri 1941.-1942. gadā tika deportēti uz Rīgu no citām Eiropas valstīm un nogalināti Biķernieku mežā.

Jau vēstīts, ka šodien Latvijā tiek atzīmēta Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena.

Šajā dienā tiek pieminēti tie vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju, kas tika iznīcināti 1941.-1945. gadā nacistu okupētajā Latvijā. Vēl ap 20 000 ebreju tolaik uz Latviju tika deportēti no Vācijas, Austrijas, Čehoslovākijas, Ungārijas un citām Eiropas valstīm. Arī pret viņiem tika vērsts holokausts.

Latvijā ir vairāk nekā 200 ebreju masu kapi, lielākie no tiem ir Rumbulā un Biķerniekos Rīgā, Šķēdes kāpās Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē.