Rekonstrukciju Pirtsupītes gravā pretī Cēsu Pils parkam veidos kauju klubs "Latviešu karavīrs". Tajā piedalīsies vairāk nekā 50 dalībnieku, un tā ilgs aptuveni 20 minūtes. Kā stāsta idejas autors un rekonstrukcijas organizētājs Renārs Sproģis, šogad kauju laikā tiks izmantots vairāk pirotehnikas, kas rekonstrukciju padarīs skatītājiem krāšņāku.
Tajā tiks izspēlētas liktenīgās 1919. gada jūnija Cēsu kaujas, kad Ziemeļlatvijas brigāde, igauņu sabiedrotie un Cēsu — Valmieras Skolnieku rota, kurā lielākā daļa karotāju bija vietējo ģimnāziju audzēkņi, tātad nepilngadīgie, spīdoši sakāva vācu ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadīto dzelzsdivīziju, informē pasākuma organizators Renārs Sproģis.
Viņš stāsta, ka viena no pirmajām krimināllietām, kuru pret cēsniekiem ierosināja čekas Cēsu apriņķa daļa, bija saistīta ar Cēsu brāļu kapos kritušo brīvības cīnītāju pieminēšanu. 1940. gada 18. novembra vakarā trīs cēsnieces, māsas 24 gadus vecā Austra un 22 gadus vecā Velta Ēvelītes kopā ar Veltas draudzeni 22 gadus veco Vilhelmīni Šķerbergu, zem mēteļiem paslēpušas sarkanbaltsarkanām lentām rotātus ziedu pušķus, devās uz Lejas kapiem, lai pie Brāļu kapu pieminekļa noliktu ziedus par Latvijas brīvību kritušajiem kareivjiem. Viņas bija uzaugušas Latvijā, kur kritušo brīvības cīnītāju piemiņa bija svēta un jo cieši savijusies ar mūsu valsts dzimšanas dienu.
Par šo vienkāršo, patriotisko rīcību čekas Cēsu apriņķa daļas darbinieki meitenes arestēja, turēja apcietinājumā Cēsu cietumā, pret viņām ierosināja krimināllietu. Meitenes tika sodītas ar trīs gadiem labošanas darbu lēģeros Karagandā. Viņu krimināllieta tika izbeigta tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 11. jūnijā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kalendārā atkal atgriezusies šī atceres diena – Varoņu diena.
Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās, kas notika 1919. gadā no 19. līdz 23. jūnijam. Kaujās cīnījās Ziemeļlatviju savā kontrolē pārņēmušās Igaunijas armijas vienības un Latvijas Pagaidu valdībai uzticīgie Ziemeļlatvijas brigādes spēki no vienas puses un Niedras valdībai pakļautā Landesvēra (Latvijas zemessardzes) un no vācu algotņu veidotās dzelzsdivīzijas daļas no otras puses.
Plašāka programma šeit.