Sākotnēji pārsteidzoša šķiet abortu tēmas iekļaušana demogrāfijas lietu padomes un Saeimas apakškomisijas darbā, jo zinātnisks pamatojums šo tēmu tiešai saiknei man iepriekš nebija zināms un tāds netiek minēts oficiāli publicētajos Saeimas vai MK dokumentos.
Faktu analīze atspoguļo mērķus, kuru īstenošanai tiek ekspluatēta abortu tēma. Šauru un privātu interešu vārdā riskam var tikt pakļautas sievietes, kas sastapušās ar cilvēcisku nelaimi – nevēlamu un negribētu grūtniecību.
Šobrīd notiekošās Demogrāfijas apakškomisijas darba kontekstā skaidri atklājas divas satraucošas tendences:
1)par nodokļu maksātāju līdzekļiem organizēta individuālas reliģiskas pārliecības un baznīcas dogmu uzspiešana visiem valsts iedzīvotājiem;
2)MK un Saeimas organizētā procesa vāja zinātniska kvalitāte.
Demogrāfisko lietu padomes dokumentu analīze atklāj, ka aborta jautājums demogrāfijas lietās ir ietverts pēc biedrības "Asociācija Ģimene" valdes priekšsēdētājas I. Bremzes priekšlikuma. Priekšlikums ir šāds: "Ieviest aborta prevencijas pasākumus, nodrošinot psihologa konsultāciju pieejamību sievietēm, kuras nolēmušas veikt abortu, kā arī izveidot jaunus ģimenes atbalsta krīzes centrus."1
Tātad kristīgās baznīcas pārstāvji, izmantojot dažādas organizācijas, piemēram, biedrību "Asociācija Ģimene", kustību "Morālā revolūcija" vai Krīzes grūtniecības centru, ir veiksmīgi iesaistījuši Ministru kabinetu, Saeimu un daļu sabiedrības savu organizāciju individuālo mērķu sasniegšanā.
No Demogrāfisko lietu padomes materiāliem var secināt, ka kristīgās baznīcas doktrīnu īstenojošas organizācijas jau šobrīd saņem valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, proti, nodokļu maksātāju naudu gan savas reliģiskās pārliecības īstenošanai, gan savas reliģiskās pārliecības uzspiešanai visiem valsts iedzīvotājiem.2 Iesniegtais priekšlikums par jaunu ģimenes krīzes centru izveidi liecina par reliģisko organizāciju vēlmi saņemt nodokļu maksātāju naudu vēl lielākā apmērā.
Analizējot publiski pieejamo informāciju par biedrības "Asociācija Ģimene" un Krīzes grūtniecības centra mērķiem un darbību,3 var secināt, ka šo organizāciju darbības pamatā ir kristīgās baznīcas doktrīna reproduktīvās veselības jomā. Tā kā kristīgās baznīcas vēlme diktēt noteikumus seksuālās veselības un reproduktīvās izvēles jomā ir plaši zināms fenomens pasaulē, aborta tēmas iekļaušanu Demogrāfijas apakškomisijas darbā nav pārsteigums. Aktīvās reliģiskās organizācijas ir atradušas platformu savu ideju īstenošanai demogrāfijas aktualitātes ietvaros.
Notikumu faktiskā analīze ļauj secināt, ka MK un Saeima var radīt situāciju, ka netiek respektētas ne Satversmes 99. panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, ne Satversmes 94. pantā ietvertās personas brīvības tiesības. Šīs tiesības ir fundamentālas līdztekus citām brīvībām un tiesībām. Jāuzsver, ka vairāki Saeimas apakškomisijā iesniegtie un izteiktie priekšlikumi tiesību aktu grozījumiem4 precīzi atspoguļo kristīgās baznīcas doktrīnu5 vai paredz tās procesuālu īstenošanu. Daļa no Saeimas apakškomisijas dalībniekiem vēlas baznīcas doktrīnas iekļaušanu Latvijas tiesību aktos,6 kas piespiestu visus valsts iedzīvotājus rīkoties saskaņā ar baznīcas kanoniem tādās privātās lietās kā seksuālā dzīve un reproduktīvā izvēle. Latvijas valsts līdz šim ir respektējusi domu dažādību, cilvēka apziņas un personas brīvību, tāpēc jāuzskata, ka iesniegtie priekšlikumi plaši nostiprinātās vērtības var apdraudēt.
Demogrāfijas apakškomisijas darbā un likumdošanas procesā būtu rūpīgi jāievēro Satversmes 99. panta otrajā teikumā noteiktais: "Baznīca ir atdalīta no valsts." Līdzšinējā valsts institūciju rīcība aktivitātēs, kas ir saistītas ar cilvēka seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām, to neievēro.
Gan vairākos darba dokumentos, kas ir iesniegti Saeimas komisijai, gan aicināto personu izteiktos argumentos atklājas zinātniskās kvalitātes trūkums. Tā, piemēram, termini "embrijs", "auglis" un "bērns" tiek lietoti kļūdaini, netiek ņemts vērā to atšķirīgais saturs gan tiesiskā, gan ētiskā dimensijā. Kļūdaini šos terminus lieto gan Saeimas apakškomisija darba dokumentos, gan amatpersonas savās publiskajās runās. Jāatzīmē, ka autoritatīvos tiesību avotos7 par abortu jautājumiem, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos8, termins "bērns" netiek lietots.
Vēlos uzsvērt sievietes brīvības un autonomijas tiesības gan reproduktīvās veselības jomā kopumā, gan pieņemot lēmumus gadījumos, kas saistīti ar nevēlamu grūtniecību. Pilnībā atbalstu Eiropas tiesību telpā nostiprināto graduālo tiesību konflikta risināšanas modeli9, kas paredz, ka grūtniecības pirmajā trimestrī sievietei ir patstāvīgas tiesības izlemt turpināt vai neturpināt nevēlamu grūtniecību, otrajā grūtniecības trimestrī tiesības izlemt par grūtniecības pārtraukšanu ir likumā noteiktos gadījumos (augsts risks) un vienlaikus ievērojot noteiktu kārtību, bet pēdējā grūtniecības trimestrī pilnībā prevalē augļa aizsardzības pienākums.
Nenoliedzu nepieciešamību samazināt nevēlamu grūtniecību skaitu, tomēr tas būtu darāms, izmantojot drošus, zinātniski pierādītus un efektīvus ilgtermiņa līdzekļus. Valstij būtu jāpiedāvā plaši pieejami nevēlamas grūtniecības prevencijas līdzekļi, bet gadījumos, kad sarežģītas situācijas dēļ sieviete izvēlas veikt abortu, viņas izvēle būtu jārespektē, neradot liekus šķēršļus vai nevajadzīgu apdraudējumu.
Aicinu Saeimas Demogrāfijas apakškomisiju un izveidoto darbu grupu lietot precīzus un zinātniski autoritatīvus avotus ietverto jautājumu pamatošanā.
Pēdējo gadu notikumi un Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas darbība ir radījusi interesantu un tiesiski sarežģītu tiesību notikumu (juridisku kāzusu), kura centrā ir divi svarīgi konstitucionāli jautājumi:
1) kā seksuālās un reproduktīvās veselības jomā valstij ir jāīsteno Satversmes 99. panta otrā teikuma nosacījums par valsts un baznīcas šķirtību;
2)kādā kārtībā valstij ir jārespektē un kā jānodrošina cilvēka personiskā brīvība un domas/apziņas brīvība seksuālās dzīves un reproduktīvās izvēles jomā?
Aicinu Latvijas tiesību zinātniekus un praktizējošus juristus analizēt kāzusu, izteikt un tiesiski argumentēt priekšlikumus Satversmes normu piemērošanai minētajos jautājumos.
Pārpublicēts no žurnāla "Jurista Vārds" (24.07.2012., nr. 30, elektroniskā versija - www.juristavards.lv).
Iepriekš:
Aborts – starp sievietes un nedzimuša bērna tiesībām