Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir daudz un dažādu inspekciju, kas liecina par vienu metodi valstī, tomēr inspicēšana kā tāda ir neatbilstoša šodienas pasaulei, piebilda Kronberga, kura piekrīt tiesībsarga Jura Jansona aicinājumam "zemās funkcionalitātes dēļ" reorganizēt VBTAI.

Kronberga sacīja, ka inspekcijas ir deviņdesmito gadu instruments, bet patlaban dzīvojam pavisam citā pasaulē. 2004. gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES), un jau tad, veids kā tika nodrošināts tiesiskums valstī, esot bijis jāuzlabo, tomēr Latvija izvēlējās atstāt vecos instrumentus.

Pēc bijušās VBTAI vadītājas domām, bērnu tiesību aizsardzībā inspicēšana noņem atbildību no tiem, kuru pienākums ir gādāt par tiesiskuma nodrošināšanu savās iestādēs. Par to liecinot visi pēdējie "skaļākie" gadījumi, kas saistīti ar bērnu tiesību pārkāpumiem.

Kronberga uzskata, ka nav pamata uzturēt vēl vienu valsts iestādi, pieņemot, ka, piemēram, bērnunama vadītājs nebūs spējīgs nodrošināt tiesiskumu savā iestādē, kā to ir noteicis Valsts pārvaldes iekārtas likums. Turklāt arī gadījumos, kad iestādes vadītājs nepilda savus amata pienākumus, par to būtu jāatbild tam, kura pakļautībā iestāde atrodas, - tā ir normāla valsts pārvaldes hierarhija, atzīmēja Kronberga.

Pēc viņas paustā, kontroles struktūra jāveido iestāžu iekšpusē nevis ārpus tās, jo inspicēšanas metode, ar kuru patlaban nodarbojas VBTAI, vairojot bezatbildību visā hierarhijas ķēdītē. Proti, iestādē, ierodoties inspekcijas darbiniekiem, kuri pārbauda tās darbību pēc konkrētas metodikas, vadītājam pienāk tāds kā "grēku atlaides brīdis" - pieķers vai nepieķers. "Pieķēra un inspekcija ir slikta, nepieķēra - viss ir feini," norādīja Kronberga.

Viņa uzskata, ka šāda metode neveicina paškontrolējošas rīcības veidošanos valsts pārvaldes hierarhijā, turklāt secīgi redzama funkciju dublēšanās, kas nozīmē, ka valsts par to pārmaksā.

Kā skaidroja Kronberga, bērnu tiesību aizsardzības iestādei jābūt absolūti neatkarīgai, tādai, kurai ir tiesības noteikt valsts politiku šajā jomā, tai jābūt iestādei, kas savās rokās tur "izglītības galu", kā arī rūpējas par paškontroli.

Tomēr šāda iestāde nevar gādāt par politiku, metodoloģiju, apmācībām, paškontroli un vienlaikus sastādīt administratīvos protokolus. Ar sodīšanu jānodarbojas policijai, kas arī tam ir apmācīta. Valsts policijai ir struktūrvienība, kas var profesionāli pieņemt lēmumus sodīt par bērnu tiesību pārkāpumiem, piebilda Kronberga, norādot, ka patlaban VBTAI ir "rasols bez receptes".

"Zemās funkcionalitātes dēļ" Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) būtu jāreorganizē, starptautiskajā konferencē "Novērst vardarbību pret bērniem - kā īstenot labu un koordinētu sadarbību?" aicināja Jansons.

Tiesībsargs uzskata, ka normatīvajos aktos noteiktais bērna tiesību aizsardzības mehānisms vardarbības gadījumā netiek pienācīgi īstenots, un tas nedarbojas efektīvi.

Savukārt Reirs diskusijā teica, ka nepieciešams stiprināt bāriņtiesu funkcijas, varbūt pat pārņemot tās valsts paspārnē.

Ministrs norādīja, ka nav šaubu, ka bērnu tiesību aizsardzības jomā nepieciešamas izmaiņas, tomēr Labklājības ministrija (LM) neskatās uz izmaiņām tikai VBTAI, bet arī sistēmā kopumā, tostarp nepieciešamas izmaiņas bāriņtiesu darbā.