Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzrunājot kongresa dalībniekus atgādināja, ka Latvijas simtgades svinības tiek sāktas ar Latgali. "Pirms simts gadiem šeit tika nolemts, ka mēs visi esam viena tauta un nākotne mums var būt tikai kopīga. Latgales latvieši apvienojās ar Vidzemes un Kurzemes latviešiem vienā tautā un likteņa kopībā. Tikai kā vienota tauta mēs spējām pieprasīt savu valsti. Tikai visi kopā mēs bijām spēks, kas to izcīnīja," sacīja prezidents.

Pēc viņa domām Latgales kongress mūsu tautai deva ticību pašiem sev un spēku nākotnei. "Šeit pirms simts gadiem ar nesatricināmu paļāvību skanēja mūsu tautas lūgšana "Dievs, svētī Latviju". Latgales kongresā degtā ticības liesma veda mūs pretī Latvijas valsts proklamēšanai 1918.gada 18.novembrī un uzvarai Brīvības cīņās, kuras vainagoja tieši Latgales atbrīvošana," piebilda prezidents.

Viņaprāt Latgales kongresā tika mācīts būt vienotiem un uzticēties viens otram. "Mēs mācījāmies, ka lielas lietas var sasniegt, meklējot kopīgo, kas vieno, nevis šķir un šķeļ. Latgales kongress mums atgādina, ka Latvija kļuva iespējama tad, kad mēs domājām vairāk par visas tautas nākotni, nevis sava pagasta vai novada labumu. Katram atsevišķi meklējot labāko nākotni, visdrīzāk mums pašiem savas valsts nebūtu bijis. Vienoti Latvijai - tas ir Latgales kongresa vēstījums nākotnei, kas iekalts arī Latgales Māras piemineklī," atzina Vējonis.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) papildināja Valsts prezidenta teikto, ka Latgales kongresā uzvarēja tās idejas, kuras Latviju redz kā brīvu, vienotu, neatkarīgu un demokrātisku valsti, kas vērsta uz Eiropu un Eiropas vērtībām, piebilstot, ka šīs vērtības savu nozīmi nav zaudējušas arī mūsdienās.

Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot Latgales kongresa nozīmi mūsu valsts tapšanā, norādīja, ka tas licis pamatus tādai Latvijai, kādu mēs to pazīstam vēl šodien. Latgales kongresā pirms 100 gadiem tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē.

"Latvijas vēsturē ir vēl daudz lappušu, kuras varam izzināt plašāk, un gatavošanās Latvijas simtgadei bagātina mūs ar jaunām zināšanām, tostarp palīdz izcelt Latgales kongresa lomu mūsu valsts tapšanā. Tā mums ir devusi stāstu par Latvijas trešo zvaigzni - Latgali -, un no jauna stāstāmus stāstus par izcilām personībām, kas devušas milzīgu ieguldījumu mūsu valsts tapšanā," sacīja Mūrniece.

Kā vienu no spilgtākajām personībām Saeimas priekšsēdētāja izcēla garīdznieku, literātu, laikrakstu izdevēju un sabiedrisko darbinieku Franci Trasūnu, kurš bija arī pirmais latgalietis neatkarīgās Latvijas valdībā. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra strēlnieku virsnieku Jāni Rubuli, jo tieši strēlnieki kopā ar Latgales jauniešiem bija tie, kuri nosargāja kongresa norisi.

Tomēr Mūrniece īpaši izcēla priestera Jāzepa Rancāna lomu Latgales kongresā, aicinot apsvērt iespēju viņa vārdu ierakstīt līdzās vēsturiskajiem Latvijas prezidentu vārdiem. "Rancāns, viens no Latgales kongresa stiprajiem balstiem un arī visu četru pirmskara neatkarīgās Latvijas Saeimu deputāts vēlāk trimdā no 1947.gada līdz pat savai nāves dienai 1969.gadā bija Latvijas prezidenta vietas izpildītājs, līdz ar to bija Latvijas Republikas Valsts prezidents "de iure"," sacīja Mūrniece.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrunājot kongresa dalībniekus, norādīja, ka Latgales vēsture ir atsevišķa un ļoti īpaša Latvijas vēstures lappuse. "No vienas puses, Latgale ir novads, kurā dzīvo drosmīgi un apņēmīgi ļaudis, kuri lepojas ar savu zemi, kopj savu kultūru un valodu, tiecas saglabāt savu unikālo identitāti. No otras puses, Latgale tiek dēvēta par novadu, kurš attīstās lēnāk nekā Vidzeme vai Kurzeme, par novadu, kurā sociālās problēmas ir daudz asākas, nekā jebkur citur Latvijā," sacīja premjers.

Tāpēc Kučinskis akcentēja jautājumu par Latgales reģiona attīstību, norādot, ka latgaliešus allaž ir pieņemts uzskatīt par strādīgiem, mērķtiecīgiem, uzticamiem un prasmīgiem cilvēkiem.

"Šī mērķtiecība un drosme ir jāizmanto, runājot par sava novada attīstību. Latgalei ir dotas lielas iespējas piesaistīt investorus, izmantot atvieglotus nodokļu nosacījumus. Tiesa gan, viss notiek ļoti lēnām. Latgale nedrīkst būt bēdu ieleja, kura izmisīgi sauc pēc palīdzības. Vajag vairāk iniciatīvas, vairāk drosmes un apņēmības," sacīja Kučinskis.

Jau ziņots, ka šodien Rēzeknē sācies un 6.maijā turpināsies vēsturiskā Latgales kongresa simtgadei veltīti pasākumi, aģentūru LETA informēja pasākumu organizatoru pārstāve Inga Vasiļjeva.

Tos ievadīja dievkalpojums, kuram sekoja svinīgs gājiens no katedrāles līdz Latgales kongresam simtgadei veltītajam mākslinieka Visvalža Asara veidotajam piemineklim "Latgales kongresam 100". Gājienā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas, pašvaldību, robežsardzes, zemessardzes, jaunsardzes pārstāvji un dažādu dzīves gājumu un profesiju ļaudis.

Latgales simtgades kongresa pirmās dienas plenārsēdē Latgales vēstniecībā "Gors" ir iespēja dzirdēt valsts augstākās amatpersonas, kā arī Egila Levita ziņojumu par 1917.gada kongresa juridisko pusi, vēsturnieces Inese Runces priekšlasījumu par 1917.gada vēsturisko kontekstu, eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pārdomas par drošības jautājumiem, kā arī Annas Rancānes un Viestura Kairiša viedokļus par latgaliskā izpratni un vērtību mūsdienās.
Pasākums simboliski turpināsies visu nakti, jo no plkst.18 Festivāla parkā "Latgaliešu valodas naktī" būs iespēja dzirdēt gan latgaliešu dažādu stilu mūziķus, gan klausīties latgaliešu dzeju un prozu.

Otrajā kongresa dienā, 6.maijā, Latgales simtgades kongresa darbs ritēs piecās sekcijās, skarot Latgales reģionam būtiskus jautājumus tautsaimniecības, tiesību zinātņu, mediju un latgalistikas jomās, diskutējot par problēmjautājumiem un akceptējot kongresa rezolūciju, kas ietvers aktuālākos starpkongresu laikā risināmos uzdevumus Latgales reģiona stiprināšanai un vēsturisko 1917.gada lēmumu īstenošanai praksē. Plānots, ka kongresu apmeklēs arī latgalieši no Sibīrijas.