P. Radziņam varam pateikties par Latvijas atbrīvošanu gan no bermontiešiem, gan lieliniekiem. Kreiso spēku politisko intrigu rezultātā ģenerālis, bez kura ieguldījuma Latvijas valsts šodien nebūtu, krita nežēlastībā, bija spiests pamest Latvijas armiju, un vēl šodien ģenerāļa piemiņa nav pietiekama un viņa nopelni nav pienācīgi novērtēti, norāda Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības pārstāvji.
Pasākumā uzrunās mācītājs Guntis Kalme, Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības vadītājs Agris Purviņš un Nacionālās apvienības vadība.
"Jaunizveidotā Latvijas armija 1919. gada oktobra līdz 1920. martam veica militāru brīnumu – karojot divās frontēs, pret Vācijas armijas un Sarkanās Krievijas armijas grupu, esot skaitliski un bruņojuma ziņā vājākai pret katru no tām, īsā laikā sakāva abas un pie tam ar relatīvi maziem zaudējumiem. Šodien retais aizdomājas, kā tas varēja notikt un kam mums ir jāpateicas par izcīnīto Latvijas valsti," stāsta biedrības vadītājs Agris Purviņš.
"Lielas militāras uzvaras nav nejaušības, tās balstās uz dziļi pārdomātu rīcību un pareizi izvestām kaujas operācijām. Vēsture tam dod neskaitāmus piemērus, kā viena cilvēka personība spēja mainīt vēstures gaitu vai arī atstāj tajā nozīmīgas pēdas. [..] Mums latviešiem tāds ir ģenerālis Pēteris Voldemārs Radziņš," skaidro A. Purviņš.
"Par Latvijas armijas virspavēlnieka štāba priekšnieku ģenerālis Pēteris Radziņš tika iecelts 1919. gada 27. oktobrī un šajā amatā vadīja visas Latvijas Brīvības cīņas, izstrādājot Rīgas, Zemgales un Latgales atbrīvošanas kaujas plānus. [..] 1920. gada 5. februārī tika paaugstināts par ģenerāli. 13. augustā bija starp septiņiem augstākajiem virsniekiem, kuriem pirmajiem pasniedza Lāčplēša Kara ordeni," stāsta biedrības vadītājs.
"Tad kāpēc mēs, svinot savu lielāko Latvijas armijas uzvaru, pieminam tikai vienu mūsu virsnieku pulkvedi Kalpaku, kurš vadīja tikai bataljonu un no militārās vadības mākslas neko īpašu nepaguva parādīt? Kāpēc mēs kaunamies lepoties ar savu izcilāko un pieredzējušāko ģenerāli Pēteri Radziņu? [..]
Ļoti ceru, ka Latvijas simtgadē mēs spēsim pieminēt ne tikai varonīgo latviešu karavīru, bet arī šo karavīru vadītājus/virsniekus, kas vadīja viņus kaujā, uzņemoties atbildību par viņu dzīvībām un valsts nākotni," aicina A. Purviņš.
02.05.2017 12:33
Noliekot ziedus Brāļu kapos, tiks godināts ģenerālis Pēteris Radziņš
Autors Apriņķis.lv2. maijā, ģenerāļa Pētera Voldemāra Radziņa (1880–1930) dzimšanas dienā, plkst. 17.00, notiks pulcēšanās pie Mātes Latvijas tēla Brāļu kapos, lai noliktu ziedus. Ģenerālis P. Radziņš bijis Latvijas Brīvības cīņu plānotājs un vadītājs, ģeniāls karavadonis un militārais stratēģis, kuram varam pateikties par sekmīgu Brīvības cīņu iznākumu.