Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Piedzīvot savas valsts simtgadi ir unikāla iespēja, kas dota tieši mūsu paaudzei. Aicinu nebūt vērotājiem, bet aktīvi iesaistīties, papildināt un izbaudīt simtgades piedāvātās iespējas, nākt arī ar savām iniciatīvām.

Svinības atklāsim jau 4. maijā, kad aicinu ikvienu iesaistīties Latvijas garīguma sardzes veidošanā akcijā "Apskauj Latviju!", kā arī pulcēt savus mīļos, draugus un kaimiņus pie balti klāta galda, lai svinētu mūsu brīvību," mudina kultūras ministre Dace Melbārde.

Simtgades atklāšana 4. maijā rīta agrumā sāksies Latvijas ziemeļu, dienvidu, rietumu un austrumu galējos punktos Ipiķos, Demenē, Nīcā, un Pasienā un dienas gaitā Latvija piepildīsies ar daudzveidīgiem un krāšņiem notikumiem. Nīcā un Liepājā simtgades ozolu stādīs un simtgadi atklās Valsts prezidents, Latvijas valsts simtgades patrons Raimonds Vējonis, informē Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pastare.

"Esmu gandarīts, ka Iekšlietu ministrijas dienestu rosinātā akcija "Apskauj Latviju" atklās Latvijas valsts simtgadi un veicinās tautas vienotības un piederības sajūtu mūsu valstij. Ozols jau izsenis ir bijis spēka un izturības simbols, un ar šo akciju mēs vēlreiz apliecināsim, ka Latvijas drošība mūsu tautai ir svarīga vērība," uzver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Akcijā "Apskauj Latviju" pie robežas esošo 45 pašvaldību teritorijās noteiktā laika secībā no plkst. 9.00 visas dienas garumā ar pasākumiem un plašu cilvēku iesaisti tiks stādīti 100 ozoli ar īpašu simtgades norādi, tādā veidā simboliski iezīmējot Latvijas robežlīniju un Latvijas vienotību, ko ieguvām patiecoties pirms simts gadiem notikušajam Latgales kongresa lēmumam, skaidro L. Pastare.

"Lai ozoli apskauj un ieskauj Latviju. Lai tie stājas visapkārt kā sardzē. Lai mēs ozolus iestādām tā, ka tie sakņojas ne tikai zemē, bet arī sirdīs," pievienoties akcijai "Apskauj Latviju" aicina dzejniece Māra Zālīte.

Gatavojoties šim pasākumam, jūtama liela pašvaldību un novadu cilvēku atbildība gan izvēloties simbolisku ozola stādīšanas vietu, gan domājot par ozola augšanas apstākļiem.

Ozols ir simboliska zīme aizsākumam un turpinājumam, tādēļ vairākas pašvaldības simtgades atklāšanas ietvaros plāno konkrētās simtgades ozola teritorijas attīstību un labiekārtošanu, piemēram, Priekules novada Gramzdas pagastā izstrādāts īpašs projekts teritorijas labiekārtojumam un tiek veidoti simboliski vārti uz Latviju.

Līdzīgi teritorijas plāno sakārtot un attīstīt arī Jelgavas novada Vilces pagastā, Saulkrastos, Vaiņodē. Tāpat daudz kur tiek īpaši izceltas nozīmīgas vēsturiskas vietas.

Akcija norisināsies kopā ar arī kaimiņvalstīm – Rundālē un Priekulē kopā ar Lietuvas kolektīviem, Ainažos un Rūjienā ar Igaunijas, Krāslavā ar Baltkrievijas kolektīva līdzdalību, vēsta L. Pastare.

Simtgades ozolus stādīs sabiedrībā zināmi cilvēki

Simtgades ozolu stādīšanā piedalīsies un maršrutos no četriem tālākajiem Latvijas punktiem līdzi dosies Latvijas valsts simtgades radošās padomes pārstāvji, režisors Dāvis Sīmanis, "Lielās talkas" vadītāja Vita Jaunzeme, politologs Ivars Ijābs, dzejniece Daina Sirma un speciāliste sabiedrības līdzdalības jautājumos Madara Ūlande, informē simtgades biroja pārstāve.

Pozitīvas enerģijas lādiņu dos Latvijas izcilie sportisti – skeletonisti Martins un Tomass Dukuri Rīgā, bobslejists Oskars Melbārdis Ludzā, pludmales volejbolists Aleksandrs Samoilovs Jūrmalā un daudzi citi.

Latvijas valsts simtgades atklāšanas akcijas "Apskauj Latviju" notikumi un simtgades ozolu karte pieejama pasākuma mājaslapā.

Akciju rīko Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas valsts simtgades biroju un Latvijas pašvaldībām, Latvijas mazpulkiem, Jaunsargiem, kuri tālāk uzņemsies rūpes par ozolu apkopšanu. Akcijas sagatavošanā visā Latvijā kopumā iesaistījušies jau vairāk nekā 2000 cilvēki, norāda L. Pastare.

Baltā galdauta svētki

Vienlaikus Latvijas valsts simtgades atklāšanā 4. maijā Latvijā un pasaulē plaši tiks svinēti Baltā galdauta svētki – PAR diena. Baltā galdauta svētki ir pirms gada Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja ierosinātā tradīcija svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu, pieminot 1990. gada 4. maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu – lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti.

Tā bija diena, kad izvēlējāmies brīvību, pateicām PAR grāmatām, kas drīkst būt mūsu grāmatplauktos, PAR saziņu ar mūsu draugiem no visas pasaules, PAR brīvai informācijai, uzņēmīgumam un patiesai līdzdalībai, stāsta L. Pastare.

Baltā galdauta svētkus aicināts veidot ikviens – savā kopienā, ģimenē, pagalmā, draugu lokā vai darbavietā – kopīgi klājot galdu un svinot mūsu brīvību. Šajos svētkos baltais galdauts ir kā pašapziņas un lepnuma simbols, svētku būtība ir kopā būšana un sarunas. Svētku sastāvdaļa var būt sadziedāšanās, sadancošanās, filmu skatīšanās, dzejas vai prozas lasījumi, izceļot savas apkaimes nozīmīgākos notikumus un godinot personības, senu tradīciju, nemateriālā, kulinārā mantojuma apzināšana un godā celšana.

Galvaspilsētā centrālās Balto galdautu svētku norises vietas būs dažādas, tajā skaitā – Latvijas Nacionālā bibliotēka, pie kuras tiks iestādīts arī savs simtgades ozols, Esplanāde un publiskā telpa pie Ministru kabineta. Brīvības bulvāra alejā būs dzeja mīkstos pufos, sietspiedes darbnīca, dejas performances. Esplanādē interesenti būs aicināti izgatavot mākslas darbu vai piedalīties saldējuma akcijā, informē L. Pastare.

Jau uz šo brīdi apzinātas vairāk nekā 100 Baltā galdauta svētku norises vietas Latvijā un pasaulē, ikviens aicināts pieteikt savu Baltā galdauta svētku norises vietu Latvijas valsts simtgades digitālajā platformā www.lv100.lv.

Minot tikai dažas no svinību vietām: Salaspils kultūras nama "Rīgava" Mūzikas un mākslas dārzā uz sarunām aicinās spilgtas Salaspils personības – dzejnieks Knuts Skujenieks, vēsturnieks Jānis Šiliņs un citi, savukārt Mārupē interesenti aicināti uz gida ekskursiju pa Mārupi un grāmatu maiņas punktu. 

Vairākās pašvaldībās Baltā galdauta svētki notiks pēc ozolu stādīšanas, norāda L. Pastare.