– Kas Notāru dienā notāru biroju apmeklētājus visvairāk interesēja šogad?
– Kā vienmēr, pats svarīgākais jautājums ne tikai Notāru dienās, bet arī ikdienā ir mantojuma lietas, darījumi. Cilvēki ne vienmēr zina un izprot savas tiesības, tāpat kā ir jautājumi, par kuriem cilvēki nav informēti. Ikdienā saskaramies ar situācijām, kad klienti nav novērtējuši, ar ko var beigties lēmuma pieņemšana, slēdzot līgumus, šķirot laulību.
Piemēram, kāda jauna sieviete, slēdzot privātu līgumu, bija nopirkusi dzīvokli, bet nebija painteresējusies, vai dzīvoklim nav parādu. Turklāt dzīvoklī bija deklarējusies vēl kāda trešā persona, kura turpināja saņemt korespondenci. Slēdzot līgumu ar notāra starpniecību, viņš būtu tas speciālists, kurš pievērstu klienta uzmanību tiem jautājumiem, kas var rasties darījuma laikā, un norādīt, kādā veidā panākams tiesisks un pozitīvs risinājums.
Gan Notāru dienās, gan ikdienā cenšamies ar padomu un praktiski palīdzēt un sniegt cilvēkiem pašu galveno vēsti: nepieņemiet nepareizus un pārsteidzīgus lēmumus, lai pēc tam nav jānožēlo!
Mums katram šķiet, ka esam pietiekami gudri, internetā var iegūt nepieciešamo informāciju, taču ne viss tur ir rakstīts. Katra situācija var būt atšķirīga un īpaša. Tāpēc pirms jebkura darījuma veikšanas labāk ir saņemt padomu pie notāra vai cita jurista, nevis staigāt ar domu, ka mans jautājums ir muļķīgs un nav vērts traucēt speciālistu.
Mana profesionālā pieredze liecina, ka manta ir tā, kas cilvēkus ļoti pārbauda. Kopš tiem laikiem, kad Rūdolfs Blaumanis sarakstīja lugu "Indrāni", nekas daudz nav mainījies. Ir gadījumi, kad klients pēc kāda laika atgriežas pie notāra un saka: "Redziet, jūs man sacījāt, kas var notikt, bet es nepaklausīju." Notāra pienākums ir dot padomu, izskaidrot vienas vai otras rīcības sekas, bet lēmums katram ir jāpieņem pašam.
– Ar ko notāru praksē izceļas Pierīga?
– Pierīgā notiek vairāk mantisko darījumu. Lielākā daļa mūsu klientu zina gan savas tiesības, gan pienākumus.
Runājot ne tikai par Pierīgu un pieminot mantojuma lietas, gribu uzsvērt, ka visas lietas jākārto savlaicīgi. Nevar domāt, ka viss sliktais notiek tikai ar citiem, ka es dzīvošu mūžīgi, un domāt, ka visu manā vietā izdarīs kāds cits.
Un vēl kāda nianse – es ieteiktu cilvēkiem, pirms kaut ko mantot, rūpīgi padomāt, vai man tā manta tiešām ir vajadzīga, ko es ar to iesākšu, vai spēšu to uzturēt. Tāpat viens no mūsu pienākumiem ir maksāt nodokļus. Ja netiekam ar to galā, veidojas situācijas, kad īpašnieki par savu mantu nespēj parūpēties, un reizēm īpašumi tiek izkrāpti. Un te viss nav norakstāms uz sociālo problēmu rēķina.
Arī šajās Notāru dienās birojā vērsās kāda kundze, kura nespēj nomaksāt nekustamā īpašuma nodokli, bet, tā kā viņai ir mantinieks, palīdzēsim sakārtot dokumentus, un, cerams, viņai savu pajumti izdosies saglabāt.
– Kas jādara cilvēkam, kad viņš uzzina, ka, piemēram, saskaņā ar kādu testamentu ir kļuvis par mantinieku?
– Brīdī, kad mantojums ir atklājies, nāciet pie notāra un piesakiet savas tiesības uz mantojumu. Tas ir jāizdara viena gada laikā no mantojuma atstājēja nāves dienas. Cik personu uz mantojumu pieteiksies un kādu daļu katrs saņems, tas jau būs cits jautājums, bet pieteikšanās termiņš – viens gads – ir jāievēro.
– Ko vēl mums vajadzētu zināt par testamentiem?
– Ar privātajiem testamentiem var gadīties visādi, piemēram, testaments nevar stāties spēkā, jo likuma nezināšanas dēļ nav ievērota kāda juridiska nianse.
Praksē neesam saskārušies ar viltotiem testamentiem, taču ir gadījumi, kad privātos testamentus iznīcina tā puse, kam testamentā iekļautie nosacījumi ir neizdevīgi, vai pats testaments nav sastādīts par labu kādam no mantiniekiem. Tāpēc aicinu privāto testamentu sastādītājus padomāt, ka ne vienmēr visi cilvēki ir tik godīgi, kā mēs iedomājamies, pat radinieku vidū.
Mans padoms: sastādot testamentu, vislabāk vērsties pie notāra vai bāriņtiesā. Testaments pēc sastādīšanas tiks reģistrēts Publisko testamentu reģistrā, un tas nozīmē, ka testatora nāves gadījumā šis testaments noteikti tiks atrasts. Par publisko testamentu nav iespējams celt strīdu par viltojumu, kā to var darīt privātā testamenta gadījumā.
– Vai elektroniskie sakari un interneta vide notāra darbā palīdz?
– Elektroniskā vide palīdz ietaupīt laiku, jo rada iespēju sūtīt elektronisko lūgumu Zemesgrāmatai, ja darījuma pamatā ir notariālais akts. Pašlaik, piemēram, 99 % mantojuma lietu tiek kārtotas elektroniski un pietiek, ja cilvēks pie notāra atnāk vienu reizi – parakstīt mantošanas iesniegumu. Notārs gādā par visu dokumentu savākšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā. Elektroniskais lūgums arī maksā lētāk nekā dokuments papīra formā.
– Vai ir kādi īpaši darījumu veidi, kas saistīti ar to, ka daļa ģimenes dzīvo Latvijā, bet daļa, piemēram, Anglijā?
– Vienubrīd ļoti aktuālas bija laulības šķiršanas lietas. Tas bija un ir saistīts ar to, ka ģimenē viena puse dzīvo šeit, bet otra – svešumā. Cilvēki no ārzemēm joprojām brauc kārtot īpašumu lietas. Bija periods, kad vecāki pārrakstīja savus īpašumus bērniem, kuri strādāja ārzemēs, ar mērķi sakārtot dzīvesvietas šeit un šos īpašumus uzturētu. Šobrīd vērojama situācija, ka ģimenes pārstāvis no ārzemēm atbrauc "pielikt punktu" visām mantiskajām lietām Latvijā. Lai gan arī šajā jomā nav viennozīmīgs vērtējums.
Vienmēr priecājos par tiem cilvēkiem, kuri atrod savas iespējas šeit, Latvijā. Dibina ģimeni, audzina un izglīto bērnus, veic uzņēmējdarbību un dzīvo ar pozitīvām domām par savi ģimeni, valsti un tautu.