16.03.2017 12:29

Ceļu policija maina darba organizāciju

Autors  Linda Balode, LVportāls.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Šobrīd uz Latvijas ceļiem strādā jau 42 fotoradari, šogad būs pieslēgti vēl 18, savukārt nākamgad – vēl 40. Drīzumā Ceļu policijai talkā nāks arī 15 pārvietojamie fotoradari un 40 netrafarētas dažādu krāsu un marku automašīnas. Šobrīd uz Latvijas ceļiem strādā jau 42 fotoradari, šogad būs pieslēgti vēl 18, savukārt nākamgad – vēl 40. Drīzumā Ceļu policijai talkā nāks arī 15 pārvietojamie fotoradari un 40 netrafarētas dažādu krāsu un marku automašīnas. Ieva Čīka, LETA

Ceļu policija par vienu no savām prioritātēm 2017. gadā ir izvirzījusi ceļu satiksmes drošību. Galvenais uzdevums ir ceļu satiksmes uzraudzības uzlabošana. Lai to panāktu, Ceļu policija šogad vairāk uzmanības pievērsīs avāriju un negadījumu novēršanai un atradīsies tādās vietās, kur ir grūti izbraukt un rodas sastrēgumi.

Atļautā braukšanas ātruma neievērošanu kontrolēs fotoradari, kuru skaits ir palielinājies visā Latvijā. Mērķis būs sasniegts, ja nākamajā gadā statistikas rādītāji liecinās, ka ir mazāk ceļu satiksmes negadījumu, bojāgājušo un smagi cietušo.

"LVportāls.lv" aicināja uz sarunu Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi, Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktoru Tālivaldi Vectirānu un auto žurnālistu Paulu Timrotu, lai noskaidrotu, kāpēc ir jāmaina Ceļu policijas darba organizācija, kāpēc ir nepieciešams tik daudz fotoradaru un kādi būtu vēlamie rezultāti ceļu satiksmes uzraudzības uzlabošanā.


– Kādi bija Ceļu policijas darba pienākumu maiņas iemesli?

Normunds Krapsis: Ir divi aspekti, kāpēc tapa pavēle un tika pieņemts lēmums par darba organizācijas uzlabošanu. Proti, pirmais negatīvais moments bija tas, ka 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, bija gandrīz divas reizes vairāk gadījumu, kad Ceļu policijas darbiniekus aizturēja par kukuļņemšanu. 2016. gadā bija 15 gadījumi, savukārt 2015. gadā tikai deviņi. Otrs aspekts – satiksmes uzraudzībā jāveicina sabiedrības izpratne par to, ko dara Valsts policija un ka tai var uzticēties.

Tālivaldis Vectirāns: Tas ir Valsts policijas kompetencē. No Satiksmes ministrijas viedokļa raugoties, varu pateikt, kam jāpievērš uzmanība. Vajag tieši, ne tikai preventīvi, strādāt ar autovadītājiem, lai piespiestu viņus mainīt attieksmi pret dalību ceļu satiksmē. Jāsamazina ātrums, tad, cilvēkiem kļūdoties ‒ un cilvēkiem ir tieksme kļūdīties ‒, sekas jebkurā gadījumā būs mazākas. Tas ir jāstāsta jau no mazotnes, ka jābrauc ar ātrumu, kāds ir atļauts.

Vienmēr var notikt kas neparedzēts, piemēram, izskriet meža dzīvnieks, un kāds var iet bojā. Mums ceļi nav aprīkoti ar aizsargbarjerām kā Vācijā. Tāpēc ir paredzēts ātruma ierobežojums: ārpus pilsētām ‒ 90 km/h, pilsētās ‒ 50 km/h, uz grants ceļiem ‒ 80 km/h. Un tas ir jāievēro, lai kā gribas uzskatīt, ka esam gan tehniski, gan pieredzes ziņā spējīgi braukt ātrāk.

Pauls Timrots: Manuprāt, efektīvāk būtu palielināt ceļu policistiem algu un samazināt štata vietas. Tad katrs justu atbildību par savu amata vietu, būtu milzīgs risks un maza vajadzība ņemt kukuļus. Jo drastiskāki pienākumi darbiniekiem, jo vairāk jādod pretī, piemēram, lielāka alga vai smukāka forma. Tāda vienpusēja sišana lejā, manuprāt, nav laba darba devēja prakse.

Un tie pazemojošie 30 eiro – kā ar tādiem internāta puikām! Tam vīrietim tomēr ir uzticēta pistole un formastērps, bet tagad viņam bāž kabatās roku un prasa, kur ir 30 eiro. Tas neiet kopā. Pazemo darbiniekus. Nedomāju, ka viņi šobrīd jūtas gandarīti par izvēlēto profesiju.

– Plānots uzstādīt 100 stacionāros fotoradarus. Kāpēc tik daudz?

N. Krapsis: Tāds skaits nepieciešams, lai varētu tos izvietot visā Latvijas teritorijā. Šobrīd jau ir 42 stacionārie fotoradari, tomēr tie vairāk izvietoti Rīgā un Rīgas reģionā. Nesen uzstādītie jau ir pārējos reģionos, bet ne tik lielā apmērā, kā vēlētos. Tie ir arī vajadzīgi, lai varētu nosegt pēc iespējas vairāk vietu, kurās tas ir nepieciešams, piemēram, melnos punktus, vietas, kurās bieži izdarīti pārkāpumi, kā arī vietas, kur ir intensīva satiksme.

Diemžēl jāsaka, ka liela daļa satiksmes dalībnieku zonās, kurās ir stacionārais fotoradars un brīdinošās ceļa zīmes, atļauto kustības ātrumu ievēro, bet, pabraucot garām, ātrumu palielina, tāpēc ir nepieciešami arī pārvietojamie fotoradari, kuru specifika ir nedaudz citāda – pirms tiem netiek uzstādītas brīdinājuma zīmes. Pārvietojamie fotoradari disciplinē autovadītājus, radot apziņu, ka fotoradars var būt jebkur. Tā ir pasaules prakse, tas nav Latvijas fenomens.

Tagad krietni biežāk tiek fiksēti pārkāpumi, ko pierāda piemērotie sodi un iekasētā soda nauda. Jāpaiet laikam, lai autovadītāji mainītu braukšanas manieri. Pārvietojamo fotoradaru un netrafarēto automašīnu parādīšanās uz ceļiem dos labāku rezultātu nekā šobrīd. Mašīnas jau ir iegādātas, tās piegādās šā gada maijā. Mērķis ir radīt apziņu, ka policija var būt jebkur un, izdarot kādu pārkāpumu, attiecīgi reaģēs uz to.

– Kādi būtu vēlamie rezultāti ceļu satiksmes uzraudzības uzlabošanā?

N. Krapsis: Lielā mērā uzlabojumi ir saistīti ar finansiālām iespējām. Neinvestējot līdzekļus, nevarēsim uzlabot satiksmes drošību. Vēlamie rezultāti ceļu satiksmes uzraudzības uzlabošanā ir 2020. gadā sasniegt Eiropas Savienības izvirzīto mērķi – uz pusi samazināt gan smagi cietušo, gan bojāgājušo skaitu. Viegli tas nebūs. Ja runājam par bojāgājušajiem, no šā grafika atpaliekam. Pagājušais gads bija zemākais punkts Latvijas valsts vēsturē – 157 bojāgājušie. 2020. gadā nedrīkst būt vairāk par 109 bojāgājušajiem.


Pilnu rakstu lasiet LVportāls.lv