Nemateriālais kultūras mantojums ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kas atspoguļo Latvijas kultūras tradīcijas un ir no paaudzes paaudzē pārmantotas, apkārtējās vides noteiktas, mijiedarbībā ar vēsturi, dabu un radošo darbību izstrādājušās zināšanas, prasmes, vērtības un rīcības modeļi. Tai skaitā tiek iekļautas mutvārdu tradīcijas un izpausmes, spēles mākslas, paražas, rituāli, svētki un zināšanas par dabu un Visumu, tradicionālās amatniecības prasmes, kā arī ar iepriekš minēto saistītie instrumenti, priekšmeti, artefakti un kultūrtelpas, informē Latvijas Nacionālajā kultūras centrā.
Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu paredz izveidot 2016. gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Tas ir jauns, līdz šim nebijis regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi, skaidro Latvijas Nacionālā kultūras centra sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Bika.
Lai izvērtētu pieteikumus nemateriālā kultūras mantojuma elementu iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, izveidota Nemateriālā kultūras mantojuma padome. Tās uzdevumi būs arī sniegt atzinumus kultūras ministram un Latvijas Nacionālajam kultūras centram par Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plānu un normatīvo aktu projektiem nemateriālā kultūras mantojuma jomā, norāda I. Bika.
Nemateriālā kultūras mantojuma likums paredz, ka padomes sastāvā ir pieci nemateriālā kultūras mantojuma jomas speciālisti, kurus deleģē Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas Pašvaldību savienība.
Paredzēts arī, ka padomē darbojas četri kultūras ministra uzaicināti zinātnieki vai augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvji, kuru zinātniskā vai akadēmiskā darbība ir saistīta ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī pieci kultūras ministra uzaicināti pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām, kuru darbības mērķis saistīts ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un kuras darbojas Kurzemē, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Rīgā, vēsta Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve.
Jaunizveidotās padomes locekļi ir biedrības "Latvijas Tradicionālās kultūras asociācija" valdes locekle, Rucavas tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskā un radošā darba prorektore Anda Beitāne, biedrības "Upītes jauniešu folkloras kopa" pārstāve Ruta Cibule, Valkas novada domes Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Aija Jansone, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētā profesore, vadošā pētniece latviešu folkloristikas apakšnozarē Angelika Juško-Štekele.
Tāpat padomes sastāvā iekļauta biedrības "Zemgaļu kultūras biedrība "Upmale"" projektu vadītāja Elīna Kūla-Braže, biedrības "Skaņumāja" valdes priekšsēdētāja Sandra Lipska, Valsts Izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas projektu koordinatore Māra Mellēna, nodibinājuma "Māras loks" valdes locekle Agnija Saprovska, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mūzikas institūta Latviešu folkloras krātuves pētniece Ieva Tihovska, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja Laura Turlaja un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības Ministra biroja vadītāja Marika Zeimule, informē I. Bika.
Informācija par pieteikuma sagatavošanu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam pieejama Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā.
Iepriekš:
Sākas pieteikumu pieņemšana Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam