Ledus ir drošs
Lilastes ezera ziemeļu galā "Rīgas un Apriņķa Avīze" uz ledus sastapa Arvīdu un Valēriju. Arvīds lēš, ka zemledus makšķernieka stāžs viņam esot vismaz 30 gadu. Uz Lilastes ezeru viņš atbraucis no Inčukalna puses. Arvīds stāsta, ka katru dienu uz ledus nekāpj, taču šad tad uz kādu ezeru tomēr aizbraucot. Pašlaik ezeros pārsvarā ķeroties asari, reizēm arī raudiņas. Dabūt līdakas viņš īpaši necenšoties. Sev atstājot tādas zivtiņas, ko var likt uz pannas, pārējās laižot atpakaļ āliņģi.
"Bet parasti jau kāda kaija dežurē tuvumā, un šie putni ir specializējušies uz mazo zivtiņu zagšanu. Otra diedelnieku grupa ir kaķi – tie gaida bļitkotājus ezera krastā, kad viņi iet uz mājām," teic Arvīds.
Šogad zemledus makšķerēšanas sezona, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, esot bijusi garāka un vēl nav galā. "Pirmo āliņģi ledū izurbu jau pirms jaunā gada, decembrī, un kaut kāds ledus uz ezeriem jau saglabājas visu laiku. Piemēram, pērn pirmo reizi tikām uz ledus tikai februārī. Pašlaik ledus Lilastes ezerā ir vismaz 30 centimetrus biezs," stāsta bļitkotājs.
Uz jautājumu, vai pa šiem gadiem kādreiz gadījies ielūzt ledū, Arvīds teic, ka viņam palaimējies – ūdenī esot bijis tikai līdz ceļiem. "Jau urbjot āliņģi, var novērtēt, cik droši ir atrasties tajā vai citā vietā. Turklāt makšķernieki ezerus pamazām iepazīst, zina, kur ir straumes, kur avoti. Skaidrs, ka tur, kur ieplūst kāda upīte, ledus ir plānāks vai tā nav vispār. Un tad nu vīri mēģina iet vaļējam ūdenim tik tuvu, cik iespējams. Kādreiz jau var redzēt kādu ķepurojamies ārā no ūdens," Arvīds piebilst.
Zivīm saulains laiks nepatīk
Valērijs: Ķeru asarīšus, gadās kāda līdaka. Uz ezera svaigā gaisā tomēr ir labāk nekā istabā.
Turpat gabaliņu tālāk no Arvīda ap saviem urbumiem ledū rosās Valērijs. Viņš pastāsta, ka ir pensijā un uz ezera svaigā gaisā pasēdēt ir daudz jaukāk nekā mājās. Zivju ķeršanu viņam ierādījis tēvs, kad puikam vēl nav bijis pat desmit gadu, tāpēc Valērijs labāk nemaz neteikšot, cik gadu jau makšķerējot. Kopā krietni vairāk par pussimtu būšot.
Arī viņam, tāpat kā kolēģim Arvīdam, no rīta gājis diezgan labi, zivis nākušas labi, bet tagad laikam nolēmušas ieturēt pusdienas pauzi, smejas Valērijs. Taču vislabāk ķeroties sliktā laikā, nevis saulainajās dienās.
Valērijs stāsta, ka ezeru apceļošana ziemā ir tāds sava veida tūrisms, – tad uz Taurenes ezeriem aizbraucot, tad uz citurieni. Pērn pāris reižu bijis arī Pērnavas līcī. "Tur gan bija īsta zivju ķeršana! Ne jau pāris kilogramu kā šeit, bet daudz vairāk. Šogad, kā lasīju avīzē, viens vīrs noķēris 93 kilogramus vienā reizē. Vidēji gan loms ir kādi 35 kilogrami. Taču pašlaik zivis no Pērnavas līča pazudušas. Knapi desmit kilogramu dienā varot saķert," pievēršoties āliņģim, teic Valērijs.
Pasaules čempionāts nav joka lieta
Normunds Grabovskis: Piedalīties pasaules čempionātā daudziem makšķerniekiem ir goda lieta. Par to liecināja arī sīvā cīņa par vietu Latvijas komandā.
Uz Mazā Baltezera ledus rosās pulciņš vīru, un viņu vidū redzams arī cienījamais makšķerēšanas eksperts un televīzijas raidījumu vadītājs Normunds Grabovskis. Atņēmis labdienu, viņš pastāsta, ka te vīri gatavojas pasaules čempionātam zemledus makšķerēšanā, kuru jau trešo reizi uzticēts rīkot Latvijai. Par sacensību vietu izvēlēts Mazais Baltezers.
Normunds stāsta, ka sacensību sektori jau ir nosprausti un 14. februāris ir pēdējā diena, kad sportisti, kuri piedalīsies zemledus makšķerēšanas čempionātā, drīkst atrasties uz Mazā Baltezera ledus. Amerikāņi, ukraiņi un citas komandas jau pēc treniņiem devušās mājās, lai atgrieztos februāra beigās, kad atkal satiksies visas 14 komandas, kas cīnīsies par pasaules čempiona titulu.
"Konkurence, lai pārstāvētu Latviju, bija liela, jo komandā ir tikai sešas vietas. Šogad tajā būs zemledus makšķernieki no Daugavpils, Balviem, Ikšķiles, Ogres. Komandai šogad pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal pievienojās divkārtējais pasaules čempions zemledus makšķerēšanā Pēteris Lideris. Man kā galvenajam trenerim nebūs viegli, jo trim dalībniekiem nav starptautiskās pieredzes, bet, grozies kā gribi, tas tomēr ir pasaules čempionāts, un ir reizes, kad puiši pirms starta ņem un pārdeg. Savukārt daudziem, ar kuriem mēs sacentīsimies, makšķerēšana ir dzīvesveids," uzsver N. Grabovskis.
"Zivis mani joprojām mīl"
Pēteris Lideris: Šī zemledus makšķerēšanas sezona ir tāda dīvaina. Pirmo reizi uz ledus biju novembrī, bet tad tas izkusa. Tad sasala otrreiz un atkal izkusa. Nu jau tas ir uzsalis trešo reizi, un, cerams, uz čempionāta laiku viss būs labi. Galvenais jau ir veiksme.
Pēteris Lideris, kurš ir pieredzes bagātākais vīrs Latvijas zemledus makšķerēšanas komandā, teic, ka sajūta, pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriežoties starp Latvijas labākajiem zemledus copmaņiem, esot laba.
"Varu tikai sacīt, ka zivis mani joprojām mīl un ķeras labi. Esmu gatavs cīnīties par uzvaru, jo savās mājās tomēr dikti gribas būt starp labākajiem. Lai gan šis ezers ir tāds cimperlīgs, man te patīk – netrūkst nedz asarīšu, nedz raudiņu," viņš smaidot saka, bet tad nopietni piebilst, ka var lasīt gudras grāmatas un sagatavot pašus labākos rīkus, bet, ja zivis būs nolēmušas neķerties, tad nekā nebūs.
