"Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu paredz izveidot 2015. gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Tas ir jauns, līdz šim nebijis regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi," informē Latvijas Nacionālā kultūras centra sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Bika.
2017. gadā pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30. jūnijs. Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam iesniegtos pieteikumus izvērtēs Nemateriālā kultūras mantojuma padome, pieaicinot ekspertus, skaidro I. Bika.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs līdz 2017. gada 31. janvārim aicina izvirzīt kandidātus darbam Nemateriālā kultūras mantojuma padomē. Tās sastāvā ir pieci nemateriālā kultūras mantojuma jomas speciālisti, kurus deleģē Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas Pašvaldību savienība; četri kultūras ministra uzaicināti zinātnieki vai augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvji, kuru zinātniskā vai akadēmiskā darbība ir saistīta ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu; pieci kultūras ministra uzaicināti pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām, kuru darbības mērķis saistīts ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un kuras darbojas Kurzemē, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Rīgā, norāda Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve.
Nemateriālā kultūras mantojuma atbalstam top valsts atbalsta instrumenti – 2017. gadā Valsts Kultūrkapitāla fonda izveidota mērķprogramma Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta pieteikuma sagatavošanai.
Nemateriālais kultūras mantojums ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kas atspoguļo Latvijas kultūras tradīcijas un ir no paaudzes paaudzē pārmantotas, apkārtējās vides noteiktas, mijiedarbībā ar vēsturi, dabu un radošo darbību izstrādājušās zināšanas, prasmes, vērtības un rīcības modeļi. Tai skaitā tiek iekļautas mutvārdu tradīcijas un izpausmes, spēles mākslas, paražas, rituāli, svētki un zināšanas par dabu un Visumu, tradicionālās amatniecības prasmes, kā arī ar iepriekš minēto saistītie instrumenti, priekšmeti, artefakti un kultūrtelpas, skaidro I. Bika.
"Nemateriālā kultūras mantojuma likums izveido un nostiprina tiesisko bāzi nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, tādējādi pildot starptautiskās saistības, ko valsts uzņēmusies, kļūdama par UNESCO konvencijas par nemateriālo kultūras mantojuma saglabāšanu dalībvalsti," norāda sabiedrisko attiecību speciāliste.
Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā jau iekļauta Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā un tās simbolisms, kā arī Suitu kultūrtelpa.
Informācija par pieteikuma sagatavošanu pieejama Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā.