Kā iniciatīvas iesniedzējs norādīts Raimonds Lejnieks-Puķe, kurš pauž, ka katram Latvijas vīrietim, kurš ir sasniedzis 18 gadu vecumu un kuram ir atbilstošs veselības un fiziskais stāvoklis, ir jāiziet obligātais militārais dienests, turklāt būtu jānosaka laiks, līdz kuram ikvienam tas būtu jāiziet: "Jārada iespēja iziet obligāto militāro dienestu noteiktā laika posmā, lai cilvēks varētu saplānot pats, kad ies dienēt, piemēram, periodā līdz trim gadiem.
Iniciatīvas iesniedzējs uzskata, ka obligātā dienesta izpildes laikā būtu jāmaksā vidējā alga, kādu pašlaik saņem profesionālā dienesta karavīri. Tāpat būtu jārod iespēja šajā laikā saņemt visas pārējās karavīram pienākošās sociālās garantijas. Obligātā dienesta laikā cilvēkam saglabājama darbavieta un vismaz kāda daļa no algas.
Interneta vietnē "Facebook" par iniciatīvu atjaunot obligāto militāro dienestu izsakās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi saistīti cilvēki.
Normunds Stafeckis: Kārtējais marasms. Latvija nepārprotami ir tā vērta, lai to aizsargātu, bet... reāli. Vispirms ir jānoskaidro potenciālo dienētāju viedoklis! Tā dara Zviedrijā, kurā arī atsākušās diskusijas par iespējamu obligātā dienesta atjaunošanu. Otrkārt, ir jābūt skaidrībai, vai būs, kam dienēt, īpaši, ja lielākā daļā rekrūšu nerezidē Latvijā.
Petīcijas iesniedzējs raksta: "Sabiedrībā notiktu pašattīrīšanās no valstij nelojāliem pilsoņiem un nepilsoņiem, jo viņi emigrētu uz ārvalstīm." Hallo, vai Latvijā vēl ir kāds palicis, kurš varētu dienēt obligātajā dienestā? Tieši šis ieraksts vēl jo vairāk liek saprast, ka ar šo iniciatīvu kaut kas nav kārtībā, jo tas mudina izdzīt no valsts te palikušos!
Kas attiecas uz apmācību kā tādu, tad tai ir jēga tikai tad, ja tā notiek tikai un vienīgi klātienē un nepārtraukti, jo citādi "militāro garšu" karot kārotāji neizjutīs. Jāveido ir nevis obligātais, bet visiem vienots BRĪVPRĀTĪGAIS dienests KLĀTIENĒ, kas paver ceļu uz profesionālo dienestu un Zemessardzi, kā arī rezervi, nejaucot tur iekšā mistisku patriotismu.
Galu galā ir jāatceras, ka nacionālo drošību veido divas sistēmas – valsts aizsardzības (militārā) un civilās aizsardzības sistēma, tāpēc jābūt paralēlai brīvprātīgai apmācībai abām sistēmām, jo ne visi karos, kādam būs arī jāveic civilās aizsardzības vienību uzdevumi. Armija nebūs tā, kura kara gadījumā glābs, izmitinās, ēdinās, ārstēs iedzīvotājus, jo būs otrādi – armijai būs nepieciešams civilās aizsardzības sistēmas atbalsts. Līdz ar to valstī jau "defoltā" pateikts, ka obligātais dienests nav nepieciešams un nav panaceja, kā aizpildīt armijas kara laika struktūru ar personālsastāvu. Tam ir citādi risinājumi, un tie nav nepareizi risinājumi!
Normunds Vaivads: Haha, tos parakstus visticamāk vāc tie, kuri nemaz netaisās (nevar vai negrib) dienēt obligātajā dienestā... Un, ja kāds no tiem arī var un pat grib, tad kāpēc neiet un neiestājas Zemessardzē vai neiesaucas profesionālajā dienestā? Šādas nejēdzīgas akcijas ož pēc hibrīdkara elementiem...
Jānis Iesalnieks: Vispirms ir jānoskaidro potenciālo dienētāju viedoklis! Tā dara Zviedrijā, kurā arī atsākušās diskusijas par iespējamu obligātā dienesta atjaunošanu. Otrkārt, ir jābūt skaidrībai, vai būs, kam dienēt, īpaši, ja lielākā daļā rekrūšu nerezidē Latvijā. Kas attiecas uz apmācību kā tādu, tad tai ir jēga tikai tad, ja tā notiek tikai un vienīgi klātienē un nepārtraukti.
Edgars Sauka: Es tā lasu jūsu komentus un smaidu. Kādā veidā, kad robežas un darba tirgus atvērts, jūs grasāties kādam uzspiest obligāto militāro dienestu? Paskaidrojiet, lūdzu, reālus mehānismus. Ne teoretizēšanu. Pļāpāt pie alus kausa visi mākam.
Jānis Erno: Viennozīmīgi nē – kaut vai vien divu iemeslu dēļ: apmācīsim ne vien aizstāvjus, bet arī 5. kolonnu. Un, kā pierāda Ukrainas notikumi, OMD gatavība kara situācijai pret profesionālo dienestu ir švaka, reizē prasot lielus resursus. Secinājumi: OMD lieli ieguldījumi ar relatīvi zemu atdevi un relatīvi augstiem riskiem... labāk tad stiprinām ZS (un NBS) kopumā pozīcijas budžetā, likumos un dzīvē – būs lētāk, uzticamāk, efektīvāk.
Mārtiņš Ruģēns: Manuprāt, OMD vajag, bet sekojošā variācijā. 3 mēnešu pamatkurss visiem no 18–35. Beidzot šo kursu, var pagarināt apmācību līdz 6 mēnešiem jau apakšvienībā. Pēc šī vēl uz 3–6 mēnešiem, jau apgūstot konkrētu specializāciju. Un šinī modelī pēc pirmajiem trijiem mēnešiem var atsijāt nelojālos. Būs lētāk un efektīvāk.
Juris Smits: OMD – vai tiešām iniciatoriem šķiet, ka tas ir labākais veids, kā būvēt valsts aizsardzību? Manuprāt, dotajā situācijā tas drīzāk būtu vēl viens arguments jauniešiem pēc vidusskolas doties uz ārzemēm. Šobrīd 100x vērtīgāk būtu sakārtot un noorganizēt labu apmācību līmeni tiem, kuri grib (t. sk. apgāde/instruktori utt.), un tad tālāk varētu domāt, ko iesākt ar tiem, kuri negrib/ne visai grib...
Ilze Kleze: Pirmkārt, tiek atņemta izvēles iespēja. Otrkārt, daudzi šeit knapi iztur, cīnoties, lai vispār pietiek ticības un spēka palikt valstī, kurā finansiāli jācīnās, lai izdzīvotu. Gadu nodienējot, ja dzīvo īrētā dzīvoklī, kaut kur ir jāatgriežas. Ne visiem ir ģimene un mamma. Un tas ir 2 mēnešu depozīts. Kur ies puika pēc armijas – dzīvot uz patversmi? Ne visi grib ziedot savu dzīvību valstij, kura par viņiem nerūpējās.
Klavs Krumins: Ilze Kleze, Tu un Tavi divi dēli arī ir daļa no valsts. Visiem būtu jāvelk sava daļa kopējā vezuma, nevis jāgaida uz kaut kādu abstraktu "valsti", kas visu izdarīs mūsu vietā. Jo tādas nav. Valsts esam mēs paši. Un tie cilvēki, ko mēs esam ievēlējuši, vai bērni, ko esam uzaudzinājuši.
Ar sabiedrības iniciatīvu var iepazīties "Manabalss.lv" portālā.