Pierīga karo ar Rīgu par nodokļu maksātājiem
Kopš gada sākumā Rīgas pašvaldība pasludināja, ka tiem, kuriem Rīgā pieder nekustamais īpašums, bet viņi tur nav deklarējušies, būs jāmaksā paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis, savukārt tie, kuri ir deklarējušies, baudīs zināmas atlaides, kļuva skaidrs, ka ir sācies karš starp pašvaldībām par iedzīvotāju nodokļu naudas piesaistīšanu. Tomēr Rīga nebūt nav vienīgā, kas ar nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) celšanu cerēja palielināt pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu.
Tieši tāpat rīkojās arī Carnikavas, Ādažu un Garkalnes novada pašvaldība, ar lielākiem nodokļiem šogad motivējot novada iedzīvotājus deklarēties. Piemēram, Carnikavā saskaņā ar jauno kārtību, ja lielākā vai mazākā dzīvojamā mājā nav deklarēta neviena persona, NĪN likme ir 1,5 % no ēkas kadastrālās vērtības, savukārt, ja iedzīvotāji mājoklī ir deklarējušies, NĪN likme ir krietni mazāka, proti, 0,2–0,6 % apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības.
Februāra beigās Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica atzina, ka no atšķirīgu NĪN likmju piemērošanas pašvaldība ātri vien guva labumu, proti, Carnikavas novadā deklarēto iedzīvotāju skaits divu mēnešu laikā pieauga par 9 % jeb 1215 cilvēkiem.
Ķekavā cīņa par skolu
Šogad ar savstarpējiem asumiem Ķekavas novada dome un Katlakalna iedzīvotāji meklēja abām pusēm pieņemamu risinājumu Pļavniekkalna sākumskolas nākotnei. Dome piedāvāja veco, savu laiku nokalpojušo skolas namu nojaukt un tā vietā uzcelt jaunu. Baidoties par gadu, bet varbūt pat divus gadus ilgām nosacītām neērtībām, tam nepiekrita skolas vecāku komiteja, un 465 novada iedzīvotāji iestājās pret 140 gadu vecās Pļavniekkalna (Katlakalnā) skolas nojaukšanu un bērnu sūtīšanu divus gadus mācīties citās administratīvajās teritorijās.
Lai gan 15. septembrī dome lēma skolu nojaukt, domes sēdes laikā pie Ķekavas novada Baložu pilsētas pārvaldes pulcējās desmitiem cilvēku ar plakātiem rokās. Daļa piketētāju iestājās par vecās skolas ēkas saglabāšanu un jaunas skolas celšanu jaunā vietā, daļa bija nostājusies domes piedāvātā projekta pusē un atbalstīja vecā skolas nama nojaukšanu un jauna celšanu vecajā vietā. Skaidri bija redzams, ka domes opozīcijai tuvāk stāvošie piketētāji, spriežot pēc plakātu kvalitātes, bija pasākumam gatavojušies ļoti rūpīgi. Viens no piketa rīkotājiem Neils Kalniņš sacīja, ka "šī diena paver jaunu lappusi Ķekavas novada vēsturē".
Kad balsojums jau bija noticis, domes priekšsēdētājs Andis Damlics sacīja, ka viņš ir balsojis par drošu un mūsdienīgu skolu vietā, kur tā ir bijusi jau 145 gadus. Savukārt deputāte Ieva Arnte, kura vienmēr ir bijusi par "jaunu skolu jaunā vietā", skaidri un gaiši pateica, ka īstā cīņa vēl tikai sāksies.
Mucenieku iedzīvotāji negrib dzīvot blakus "cietumam"
Kopš februāra, kad Ropažu novada Mucenieku iedzīvotāji uzzināja, ka blakus patvēruma meklētāju izmitināšanas centram, kas tiks paplašināts, vēl paredzēts būvēt arī aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru, pastāv spriedze starp Mucenieku iedzīvotāju pārstāvjiem un valsts pārstāvjiem. Līdz šim iedzīvotājiem izdevies panākt solījumus uzlabot ciemata infrastruktūru, bet ne atcelt plānus par aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra būvi.
16. martā Ropažu novada Zaķumuižā notika sabiedriskās apspriešanas sanāksme par nelegālo robežpārkāpēju centra izveidi Muceniekos. To sasauca pašvaldība pēc 459 Ropažu novada iedzīvotāju pieprasījuma. Sanāksmē iedzīvotāji izvirzīja dažādas prasības, tostarp priekšlikumu, ka valsts pārstāvjiem jāgādā, lai apmaiņā pret centra iekārtošanu tiktu nosiltinātas Mucenieku ciema dzīvojamās mājas, iedzīvotājiem piešķirts rīdzinieka statuss... Ja ne, tad lai sāk darboties kāds nekustamā īpašuma birojs, kurš ļautu dzīvokli Muceniekos apmainīt pret mitekli Rīgā, citādi viņi no šejienes aizbēgšot.
Lai arī dialogs starp Iekšlietu ministriju un Ropažu novada Mucenieku ciema aktīvākajiem iedzīvotājiem noris jau ilgāku laiku, samierinājušies ar to, ka bez patvēruma meklētāju izmitināšanas centra Muceniekos būs arī aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs, ko vietējie sauc par cietumu, vietējie iedzīvotāji nav. Viņi drīzāk ir pārliecināti, ka divu šādu centru pastāvēšana vienā apdzīvotā vietā ir apdraudējums vietējiem iedzīvotājiem.
Deputātu kaujas Inčukalnā
26. septembrī Inčukalna novadā, pie moteļa "Sorbas" Vidzemes šosejas malā, krustojās Inčukalna novada domes deputātu Igora Purmaļa un Ivo Bernata ceļi. Abu strīda iemesls bijis pie "Sorbām" stāvošs kravas auto, kam jau sen beidzies tehniskās apskates derīguma termiņš. Saskaņā ar I. Purmaļa teikto, I. Bernats viņam ar caurules galu iesitis pa seju, pārsitot degunu. Savukārt I. Bernats apgalvoja, ka I. Purmalis apdraudējis viņa dēla dzīvību. Saistībā ar abu deputātu konfliktu policijā tika ierosināta administratīvā lietvedība.
Maestro Pauls sakopj ezera krastu un iekuļas nepatikšanās
Baltezers aizaug, un daudzi iedzīvotāji, kas dzīvo tā krastos, tostarp Maestro Raimonds Pauls, cenšas kaut ko darīt lietas labā, lai vismaz savas mājas tuvumā ezers neizskatās pēc purva. Vislabāko nodomu vadīts, viņš savas mājas tuvumā bez saskaņošanas bija izpļāvis ezera piekrastē augošās niedres un izsmēlis dūņas no tā. Par savām darbībām komponistam nācās skaidroties ar dažādām institūcijām.
Kā skaidroja Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, R. Paula rūpes par ezeru skaitās pārkāpums tādēļ, ka šobrīd valsts un pašvaldības noteikumi skaidri nepasaka, kā tieši iedzīvotāji var Baltezeru sakopt.
Smakas terorizē iedzīvotājus
Inčukalna novada Griķu un Meža miera iedzīvotāji uzsākuši cīņu pret "Vangažu naftas" bāzi, no kurus kopš pagājušā gada nāk neciešamas smakas, kas pārņem apkārtni, iespiežas istabās un iesūcas drānās, kā arī izraisa klepošanu un acu asarošanu. Uz Meža mieru regulāri dodas vides inspektori, lai veiktu mērījumus, taču pārkāpumi "Vangažu naftas" darbībā konstatēti vien pāris reižu.
Novada domē tika nodibināta darba grupa, kas seko līdzi tam, lai "Vangažu nafta" novērstu Valsts vides dienesta atklātos pārkāpumus. Zināms, ka uzņēmums "Vangažu nafta" šobrīd ir pārtraucis veikt B kategorijas piesārņojošās darbības. "Vangažu naftas" valdes locekle Arta Jamsena pauda, ka ideālu vidi rūpniecības zonā nodrošināt nevar. Viņa uzsvēra, ka nevēlas nevienu noindēt.
"Rīgas un Apriņķa Avīze" rudenī kļuva par liecinieci Ķekavas novada Pulkarnes un Baldones novada Sūnupes iedzīvotāju protestiem pret zivju miltu ražotāju SIA "Mapeteks". Iedzīvotāji pauda, ka jau vairāk nekā desmit gadu viņiem nākas sadzīvot ar nepanesamu puvušu zivju smaku, ko regulāri izraisa zivju miltu ražotne SIA "Mapeteks", kas atrodas Ķekavas novadā.
Valsts vides dienesta inspektori līdz šim nav konstatējuši pārkāpumus, kuru dēļ zivju miltu ražotne būtu slēdzama. Savukārt SIA "Mapeteks" valdes loceklis Dmitrijs Semjonovs pauda, ka iedzīvotājiem ir jāsaprot, kur ir izvēlējušies celt savu māju, labi zinot, ko nozīmē dzīvot blakus zivju miltu ražotnei.
Zemeņu kaujas Tīnūžos
Jūlija vidū aprakstījām Tīnūžu zemnieku saimniecības "Dižbajāri" saimnieces Ingūnas Bedikeres nesaskaņas gan ar Ikšķiles novada domi, gan kaimiņiem. I. Bedikere uzskatīja, ka novada dome nepamatoti neizsniedz viņai zemeņu tirdzniecības atļauju šosejas malā, bet kaimiņi ir krāpnieki, jo Latvijas zemeņu vietā tirgo Polijā audzētās. Savukārt gan kaimiņi, gan citi ogu tirgoņi Tīnūžos uzskatīja tieši pretēji – ka Bedikere krāpjas ar poļu zemenēm. Tā arī nevienam neizdevās pierādīt, kurš šajā stāstā melo, kurš saka patiesību.
Kaimiņu kari Inčukalna Krustiņos
Vasarā Inčukalna novadā saasinājās kaimiņu ‒ "Baižkalnu" un "Klinšu" māju saimnieku ‒ bezkompromisa cīņa par iespējamo mototrases radīto troksni, kurā tika iesaistīta arī novada dome, tiesa, televīzija un prese.
Vispirms uz "Rīgas un Apriņķa Avīzes" redakciju atceļoja vēstule no Inčukalna novada "Klinšu" mājas saimnieka Normunda Nei¬maņa, kurš aprakstīja "Baižkalnu" saimnieku Platkēviču it kā nelikumīgo vēlmi veidot mototrasi.
Savukārt Nikijs Platkēvičs, kurš ir viena no "Klinšu" un "Baižkalnu" saimnieku strīdā iesaistītajām personām, notiekošo raksturo: "Īsts meksikāņu seriāls!", jo nesaskaņas kaimiņu starpā ilgstot jau astoņus gadus. Šajā laikā Platkēvičiem tā arī nav izdevies izveidot cerēto mototrasi, jo nemitīgi notiek tiesas procesi, kurus pret viņiem ierosina kaimiņš Neimanis.
Vandaļi Carnikavā un Babītē
Carnikavas novada pašvaldība, kas apsaimnieko 19 km garu pludmali, šovasar iztērēja 3000 eiro vandaļu salauzto laipu, ģērbtuvju un citu atpūtas infrastruktūras elementu remontam, jo jūnijā Kalngales apkaimes pludmalē vandaļi nodedzināja pārvietojamo plastmasas tualeti un sakurināja ugunskuru ģērbšanās kabīnē.
Babītē vietējie ragaviņbraucēji, priecājoties par novembra pirmajā pusē uzkritušo pirmo sniegu, sapostīja topošo Pūpes parku, nolaužot virkni tur iestādīto jauno kociņu – vairākus Japānas ķiršus un Japānas priedes, retas Āzijas ceriņu sugas stādiņus un citus košumaugus.
Savukārt Savukārt īsi pirms Ziemassvētkiem vandaļi sagandēja prieku salaspiliešiem, nolaužot šoruden skvērā pie dzelzceļa pārbrauktuves iestādītos deviņus Japānas ķiršus.
Iepriekš:
2016. gads Pierīgā. Politika