07.12.2016 15:58

Mores kauju muzejam – Kovtuņenko vārdu

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Aleksejs Ozoliņš Mores kauju piemiņas ceremonijā kopā ar mācītāju Gunti Kalmi. Aleksejs Ozoliņš Mores kauju piemiņas ceremonijā kopā ar mācītāju Gunti Kalmi. Einārs Binders

Latviešu virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs atvaļināts kapteinis Aleksejs Ozoliņš daudz darījis Mores kauju piemiņas saglabāšanai un uzskata, ka taisnīgi būtu, ja Mores kauju muzejam tiktu piešķirts tā dibinātāja – Viestura ordeņa kavaliera Rolanda Kovtuņenko – vārds.

Pagājušajā piektdienā Siguldas novada Mores kauju piemiņas parkā norisinājās piedzīvojumu un izaicinājumu spēle skolu jaunatnei "Jaunie Rīgas sargi". Par ātrākās, spēcīgākās un saliedētākās komandas titulu cīnījās vairāk nekā 100 skolēnu no Siguldas Valsts ģimnāzijas, Siguldas pilsētas vidusskolas, Siguldas 1. pamatskolas, Rīgas Kultūru vidusskolas, Rīgas 22. vidusskolas, Mores pamatskolas, Lēdmanes pamatskolas, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas un Allažu pamatskolas komandām. Pirmo vietu ieguva Siguldas Valsts ģimnāzijas 11.a klases komanda "Vētras putni".


Spēli vadīja atvaļinātais Nacionālo bruņoto spēku virsseržants, starptautisko operāciju dalībnieks, kaskadieris, militārais konsultants un aktieris Ziedonis Ločmelis. Spēles atklāšanā klāt bija arī Latviešu virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aleksejs Ozoliņš, kurš uzrunāja jaunsargus.

"Jaunsargu pasākumi notiek visu gadu un dažādās Latvijas vietās, taču More ir svarīga tāpēc, ka šeit ir viena no tām vietām, kur jaunatnei izzināt mūsu karavīru vēsturi.

Manuprāt, daudzi, tajā skaitā politiķi, vēl šodien nav sapratuši Mores kauju nozīmi, lai gan to pamatoti varam nosaukt par pēdējo Rīgas aizstāvēšanas kauju Otrā pasaules kara laikā. Kad 1944. gada septembra otrajā pusē un oktobra pirmajās dienās 19. divīzijas latviešu karavīri, varonīgi cīnoties, aizkavēja Sarkanās armijas izlaušanos uz Rīgu, tas novērsa vācu 18. armijas karaspēka ielenkumu Ziemeļvidzemē un Igaunijā, tūkstošiem cilvēku bojāeju un Rīgas sagraušanu," "Rīgas un Apriņķa Avīzei" sacīja A. Ozoliņš.

Jautāts, kāpēc viņam pašam Mores kauju piemiņa ir tik svarīga, A. Ozoliņš pastāstīja, ka Atmodas laikā, strādājot Rīgas Tehniskajā universitātē, viņš aktīvi darbojies Latvijas Tautas frontē, bet 1991. gadā iestājies Zemessardzē un atjaunojis Atsevišķo studentu rotu, kāda tā bija Brīvības cīņu laikā, un pielicis pūles, lai tā pārveidotos par bataljonu. 1999. gada pavasarī viņam no Zemessardzes aktīvajām rindām gan bija jāatvaļinās vecuma dēļ.

"Runājot par Mori, kā Zemessardzes veterāns un Latviešu virsnieku apvienības biedrs biju pazīstams ar virsleitnantu, Viestura ordeņa kavalieri Rolandu Kovtuņenko, kurš pats kā vada komandieris 1944. gada rudenī bija piedalījies kaujās pie Barkavas un Mores, bet mūsu dienās bija aktīvs zemessargs. Par pārdzīvoto kara laikā vēsta viņa grāmatas manuskripts, par kura rediģēšanu esmu uzņēmies atbildību.

Jau septiņus gadus kā Latviešu virsnieku apvienības valdes loceklis, bet kopš 2010. gada kā apvienības valdes priekšsēdētājs esmu braucis un vadījis Mores kaujas septembra piemiņas pasākumus, un man būtiska ir arī R. Kovtuņenko piemiņas saglabāšana.

Šogad pēc manas iniciatīvas mēs Mores kauju parkā uzstādījām viņam veltītu piemiņas zīmi, kuras atklāšanā klāt bija arī R. Kovtuņenko dzīvesbiedre Astrīda un dēls Jānis.

Taču īpašs stāsts ir par Mores kauju muzeju, kura dibināšanā un izveidošanā R. Kovtuņenko ir lieli nopelni. Būtu tikai taisnīgi, ja pie muzeja ēkas parādītos vismaz plāksnīte ar tā dibinātāja vārdu vai – vēl labāk – tas tiktu nosaukts R. Kovtuņenko vārdā," pauda A. Ozoliņš.