Izdevumu veidošanā piedalījušies Latvijas tautastērpu eksperti, pētnieki un entuziasti. Kalendārā iekļauti arheoloģisko tērpu apraksti latviešu un angļu valodā, savukārt plānotāja saturu papildina informācija par dažādām tēmām, kas saistītas ar arheoloģisko tērpu valkāšanas laika vēsturisko fonu un sadzīvi - pārtiku, tirgošanos, ieročiem un darbarīkiem, rotaļlietām un traukiem, kā arī rotām, tekstilmateriālu apstrādi un ornamentiem.
Arheoloģisko tērpu rekonstrukciju konsultante, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniece Irita Žeiere stāsta, ka viņas uzdevums bija palīdzēt sagādāt fotosesijai 12 dažādus tērpu komplektus, kas pārstāvētu visas šeit kādreiz dzīvojošās etniskās grupas. "Liels gandarījums ir ne tikai par kalendāra tapšanas īpašo gaisotni un draudzīgo atmosfēru, bet arī par procesa rezultātu, kas vainagojies ar vizuāli krāšņu un kvalitatīvu izdevumu. Tas nebūtu izdevies bez visu projektā iesaistīto profesionāļu kopīgām domām un nesavtīga darba. Tāpat tas nebūtu iespējams bez atsaucīgu draugu atbalsta, kas palīdzēja ar savām rotām, tērpiem, to daļām vai dažādiem atribūtiem," teica Žeiere.
Projekta vadītāja un idejas iniciatore Inga Oliņa "Katram savu tautastērpu" sauc par sirdsdarbu, kas dod spēku darīt. "Jebkurš, pieskaroties šai iecerei, labvēlīgi inficējas un sāk darīt un radīt nevis atalgojuma, bet gandarījuma dēļ. Manuprāt, ''dienrāži'' un pats projekts "Katram savu tautastērpu" neiemieso senilumu, kā to varbūt varētu sagaidīt, bet cenšas uzrunāt dažādu auditoriju, rādot mūsu priekšteču izcilo gaumes sajūtu mūsdienīgā veidā," stāsta Oliņa.
Savukārt fotogrāfs Mārtiņš Cīrulis norāda, ka viens no interesantākajiem brīžiem kalendāra tapšanā bijis iedziļināšanās tā laika cilvēku dzīvesveidā un izskatā. "Ikdienā, strādājot portretu, modes un reklāmas fotogrāfijas žanros, šķita interesanti, ka arī šeit man ir iespēja strādāt kā 7.-14.gadsimta modes un portretu fotogrāfam," viņš norāda.
Fotogrāfs arī stāsta, ka fotogrāfijās vēlējies ņemt vērā glezniecības kanonus, apvienojot abus medijus - fotogrāfiju un glezniecību -, tādējādi piešķirot lielāku nozīmi tieši niansēm, gaismām, krāsām, nevis tehnoloģijai. Procesā viņš fokusējies uz detaļām, simboliem - to nozīmi, ievedot katru no modeļiem tā laika sajūtās, liekot viņiem iztēloties sevi konkrētajā tēlā. "Protams, šeit ir runa par tērpu, tomēr portretam ir liela nozīme, ieliekot katrā no fotogrāfijām dziļāku "kodu", kas zemapziņā nodod vairāk informācijas, nekā patiesībā sākumā mēs uztveram," skaidro Cīrulis.
"Dienrādis 2017" pieejams LNKC un drīzumā arī grāmatnīcās visā Latvijā.