Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Jūs esat mūsu tautas spēka un drosmes simbols," pauž Vējonis. Prezidents uzsver, ka bez karavīriem un zemessargiem Latvija nebūtu tik droša.

Prezidents atgādina, ka pirms teju gadsimta karavīri izcīnīja Latvijas neatkarību un bez viņu upura Latvijas nebūtu. Arī šodien karavīri un zemessargi pašaizliedzīgi sargā valsti.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) savā tvitera kontā pauž, ka Lāčplēša dienā pieminam karavīrus, kuri dažādos laikos ir cīnījušies par Latviju. "Bez viņiem mūsu valsts nebūtu," uzsver premjers.

Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) apsveikumā norāda, ka karavīri ir valsts Lāčplēša spēks un ir jāgodina tie, kuri ir krituši par Latviju. Tāpat viņa aicina lepoties ar tiem, kuri šodien gādā par valsts drošību.

Godinot Latvijas brīvības cīņu dalībniekus, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) novēl, lai dzimtenes mīlestība, labās domas un darbi ir ieguldījums Latvijas izaugsmē.

Lāčplēša dienas svinēšana tika iedibināta īsi pēc 1919. gada 11. novembra - datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9. novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās 1918. gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis - lai gan Latvijas neatkarība bija pasludināta, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.

Latvijas Brīvības cīņas ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums.