Konkursa komisija šodien izvērtējusi pretendentu iesniegtos dokumentus un no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) saņemto informāciju un vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu, ka konkursa otrajai kārtai netiek virzīts neviens pretendents. Tas nozīmē, ka konkurss uz KNAB priekšnieka amatu ir beidzies bez rezultāta, paskaidroja Krieviņš.
Konkrētus iemeslus, kāpēc neviens no kandidātiem nav atbildis definētajiem kritērijiem, viņš neminēja, vien norādīja, ka šie iemesli bijuši dažādi. Krieviņš arī atturējās komentēt no SAB saņemto informāciju.
Par komisijas lēmumu šodien tiks informēts arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kuram tiks lūgts izsludināt jaunu konkursu. Patlaban gan nav zināms, kad tas notiks. Ņemot vērā, ka pašreizējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pilnvaras beigsies 17.novembrī, visticamāk, pēc šī termiņa varētu tikt iecelts vietas izpildītājs. Krieviņš skaidroja, ka līdzīga pieredze jau ir ar Valsts ieņēmumu dienestu, kuru patlaban vada ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs, un "šī iestāde nav sagruvusi".
Tāpat Krieviņš uzsvēra, ka centralizēto atlases konkursu mērķis ir atrast labāko iespējamo kandidātu, nevis to izdarīt maksimāli ātri.
Pagaidām arī esot pāragri runāt par kādu atlases konkursa kritēriju maiņu. Par turpmāko rīcību tiks lemts tuvāko nedēļu laikā.
Vaicāts, vai jaunā konkursā nevirzītajiem pretendentiem ir jēga piedalīties, Krieviņš atbildēja, ka "vienmēr varot mēģināt piedalīties", taču konkursa kritēriji nemainīšoties, ja netiks mainīti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka konkursa kārtību. Savukārt konkursa komisijas sastāvs varot mainīties, ja Saeima izvēlas lemt par izmaiņām KNAB likumā, kur pašlaik definēts konkursa komisijas sastāvs.
Konkursa komisiju vada Krieviņš. Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, SAB direktors Jānis Maizītis un Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, kā arī pretendentu atlasē ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.
Krieviņš nedomā, ka konkurss bija ievilcies. Stingri ir noteikts tas, ka kandidāti otrajā kārtā jāvirza tikai pēc informācijas saņemšanas no SAB, kā arī jāsaprot, ka šai iestādei ir jādara savas funkcijas, tāpēc atzinuma sniegšanai nepieciešams pietiekami ilgs laiks. "Nevar teikt, ka konkurss ir bijis farss," uzsvēra Krieviņš.
Krieviņš arī nespekulēja, vai tagad būtu nepieciešams pacelt algas līmeni KNAB priekšniekam, lai piesaistītu plašāku pretendentu loku, taču viņš ir pārliecināts, ka Latvija ar aptuveni diviem miljoniem iedzīvotāju ir pietiekami liela, lai varētu atrast cilvēku, kurš būtu pietiekami labs biroja priekšnieks.
Vaicāts, vai šāds konkursa komisijas lēmums liecina par to, ka Streļčenoks nekvalificējas turpināt vadīt KNAB, Valsts kancelejas direktors atbildēja, ka konkursa komisija neapstiprinās kāda cilvēka dalību konkursā, jo tā ir viņa izvēle. "Esam vērtējuši, vai kāds no šiem desmit pretendentiem ir atbilstošs, lai virzītu uz otro kārtu," uzsvēra Krieviņš.
Kopumā konkursā uz KNAB priekšnieka amatu tika saņemti desmit pieteikumi. Aģentūrai BNS bija zināmi četri pretendenti, kuri pieteikušies uz KNAB priekšnieka amatu, - pašreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, bijušais Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis un Latvijas Juristu apvienības vadītājs, bijušais Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieks Rihards Bunka. Neoficiāli arī bija zināms, ka KNAB priekšnieka amata kandidātu vidū ir arī bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis un Iekšējās drošības biroja Stratēģiskās plānošanas nodaļas priekšnieks Iļja Boronovskis.