Piemēram, izplatīts bērnu hobijs tolaik bija putnu olu kolekciju veidošana, izņemot olas no atrastajām putnu ligzdām. Kļūstot par mednieku, varēja iesaistīties tautsaimniecības glābšanā, šaujot "kaitīgos" putnus un dzīvniekus, šo jēdzienu attiecinot visai brīvi, piemēram, uz plēsīgajiem putniem. Lauksaimniecībā plaši izmantoja tagad aizliegto dustu jeb DDT, kaisot to pa labi un pa kreisi, arī profilaktiski. Pat vēl trakāk, vecāki dažkārt dustu izmantoja utu apkarošanai bērniem. Metode bija vienkārša: samitrināt bērnam matus, uzkaisīt dustu, tad uzvilkt galvā maisiņu un pāris stundu paturēt. Efekts garantēts, utis kā nebijušas.
Tagad tas viss šķiet pilnīga tumsonība. Putnu olu vākšana liks iedzīvoties labākajā gadījumā naudas sodā. "Derīgo" un "kaitīgo" dzīvnieku un putnu koncepts savu laiku nodzīvojis, ir daudz smalkāka izpratne par dzīvo organismu vietu ekosistēmā, iejaukšanās dabas procesos notiek daudz uzmanīgāk. DDT lauksaimniecībā sen aizliegts, tomēr piesārņojums savu padarījis – ir dati, ka dusta paliekas vidē aizvien indē melnos stārķus. Arī bērnu atbrīvošana no utīm ar tādām ķimikālijām ātri vien pievērstu ārstu, bāriņtiesas un tiesībsargājošo institūciju uzmanību. Padomju laika atkritumu apsaimniekošanas prakses no mūsdienu skatupunkta vērtējamas ne mazāk kā noziedzīgas, ar sekām ir bijis vai aizvien jācīnās Olainē, Rīgā, Inčukalnā un citur.
Iespējas izglītoties ļoti plašas
Skolēni ir iemācījušies, ka papīra nodošana atkārtotai pārstrādei palīdz taupīt koksnes resursus.
Var augstprātīgi skatīties uz to, kā iepriekšējās paaudzes dzīvojušas līdz šim, tomēr jābūt uzmanīgiem, jo, ļoti ticams, ka pēc gadiem piecdesmit mūsu paaudze nākamajai šķitīs tikpat nezinoša, tumsonīga un pasīva vides sargāšanā. Tāpēc moderno zināšanu ietvaros jācenšas būt informētiem, sekot līdzi visam jaunajam vides jomā un veicināt vides izglītību jau no bērnības.
Kas šajā jomā Latvijā tiek darīts, lai jau no bērnības būtu pieejama vides izglītība? No vienas puses, vairāki aptaujātie eksperti atzina, ka valstī nav vienas kopīgas, organizētas pieejas. Formālās izglītības jomā skatoties, vides izglītība raksturojama drīzāk kā interešu izglītība un lielā mērā balstās uz pedagogiem entuziastiem. Tie aktīvi meklē iespējas, lai bērni atbilstoši savam vecumam iesaistītos vides izglītības aktivitātēs. Cerams un ticams, ka aktuālā vides izglītības tēma tuvākajos gados tiks integrēta skolu mācību programmās. No otras puses, zināms, ka daudzas valsts, pašvaldību un nevalstiskās organizācijas darbojas vides izglītības jomā, un šeit bērniem ir interesanti piedāvājumi.
Tātad, ja gribam, lai bērni vienlaikus saņem labāko vides izglītības jomā un interesanti un derīgi pavada laiku, ko varam sagaidīt ārpus formālās izglītības? Jau iepazīstoties ar internetā pieejamo informāciju, jāsecina, ka šādu iespēju ir pārsteidzoši daudz.
Plakāti dabas takās gan informē, gan palīdz saskatīt un izprast to, kas nav uzreiz ar acīm redzams.
Visa gada garumā dažādās Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Dabas aizsardzības pārvaldes teritoriālo administrāciju darbinieki, sadarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldībām un brīvprātīgajiem, rīko daudzveidīgus ar vides tematiku saistītus pasākumus, kuru galvenais mērķis ir sabiedrības izglītošana par dabu un tās aizsardzību.
Dabas aizsardzības pārvaldes gādībā esošie dabas izglītības centri piedāvā nodarbības, ekskursijas, gidu pakalpojumus vai vienkārši informāciju par apmeklējamo aizsargājamo dabas teritoriju. Rīgai tuvākie centri ir Ķemeru un Gaujas nacionālajā parkā. Tāpat vērts pasekot līdzi informācijai par izstādēm un jaunajiem informatīvajiem materiāliem. Noteikti vērts apmeklēt kādu no daudzajām dabas takām vai putnu novērošanas torņiem, kur no gidiem vai informācijas plakātiem iespējams uzzināt daudz jauna.
Lai izglītotu sabiedrību par dabas daudzveidību un tās aizsardzības nepieciešamību, visa gada garumā Latvijas īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās tiek rīkoti dažādi pasākumi ar izglītojošām lekcijām un dabas vērošanas ekskursijām, arī radošajām darbnīcām.
Piemēram, februāra sākumā tiek atzīmēta Starptautiskā mitrāju diena, marta beigās – Ūdens diena, jūnija sākumā Slīterē tiek rīkota Ceļotāju diena, 24. maijā visā Eiropā atzīmē Dabas un nacionālo parku dienu, augusta beigās Gaujas un Ķemeru nacionālajā parkā tiek rīkotas Sikspārņu naktis, Slīteres nacionālajā parkā – Kukaiņu nakts. Rudenī Gaujas nacionālā parka Līgatnes dabas takās norisinās Sēņu dienas, Teiču dabas rezervātā – Eiropas Tauriņu nakts. Tradicionāli pavasarī un rudenī notiek Putnu dienas gan Gaujas, gan Ķemeru, gan Rāznas un Slīteres nacionālajā parkā, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras un Teiču dabas rezervātā.
Bērni Ķemeru nacionālajā parkā uzzina par lielo zālēdāju lomu dabīgo pļavu vides uzturēšanā. Te var vērot ganāmies taurgovis un ‘Konik’ šķirnes zirgus.
Iniciatīvu izrāda valsts un pašvaldību uzņēmumi, kuru darbība cieši saistīta ar vides jomu. Aktīvs ir uzņēmums "Latvijas valsts meži", kas visā Latvijā piedāvā izzināt mežu ar meistarklašu, mācību un ekskursiju palīdzību. Daudzi Rīgas apkārtnes skolēni jau apmeklējuši Getliņus un zina, kā strādā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, kā aug Getliņu tomāti. Vidzemes pusē uzņēmums.
"ZAAO" piedāvā licencētu bērnu un jauniešu interešu izglītības programmu, kurā ietilpst arī mācību stundas un ekskursija. Jaunieši atbilstoši savam vecumam uzzina par to, kas notiek ar atkritumiem, kad tos savāc pārstrādātāji. Tāpat uzņēmums organizē izglītojošas akcijas un konkursus. Interesanti, ka piedāvājums sākas, aptverot grupu jau no četru gadu vecuma. Aizvien aktīvāk darbojas arī citi reģionālie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi.
Grūti pat uzskaitīt visas nevalstiskās organizācijas, kas organizē bērnu vides skolas, pulciņus, ekskursijas, vasaras nometnes, vides sargāšanas un resursu taupīšanas akcijas un kampaņas, izdod grāmatiņas, brošūras un plakātus. Atliek tikai interesēties un sekot līdzi piedāvājumiem.
Bērniem patīk ekskursijas
Pārgājieni dabā – norūdoši, izzinoši, interesanti.
Marija (14 gadi) ir piedalījusies ornitoloģijas nometnēs, viņa interesējas par putniem. Meitene stāsta, ka ornitoloģijas vasaras nometnē visvairāk paticis tas, ka uzstājušies speciālisti – labi savas jomas pārzinātāji un ļoti aizrautīgi cilvēki. Un, lai gan tie nav bijuši profesionāli gidi, stāstījums tādēļ nav bijis mazāk interesants. Savukārt no kādas ekskursijas Ķemeru purvā atmiņā palikuši skaistie skati, gida stāstījums par purvu augiem, sevišķi – kukaiņēdāju augu raseni. Kāds no ekskursijas dalībniekiem vienu raseni norāvis, un tad gids bijis ļoti dusmīgs.
Anna (12 gadi) stāsta, ka izbraukumu ekskursijas parasti esot interesantas. Sevišķi viņai patikušas ekskursiju vadītāju organizētās spēles un konkursi, jo šīs nodarbes esot jautras, turklāt varot daudz ko interesantu uzzināt un iemācīties.
Ceļš uz sarežģītu vides procesu un likumsakarību izpratni bērniem sākas ar vecumam piemērotu spēli, rotaļu, pārgājienu, kas rada interesei, un pozitīvu attieksmi, prieku par saskarsmi ar dabu. Ir svarīgi bērnus pēc iespējas biežāk izvilkt no telpām dabā. Tas sevišķi būtiski ir mūsdienās, kad pilsētas bērni attālinājušies no dabas. Mazāko bērnu interese un prieks par redzamāko un spilgtāko dzīvās dabas pārstāvju – augu, putnu un dzīvnieku – novērojumiem turpināsies ar interesi un mācīšanos par vides aizsardzībai būtiskām tēmām.
Pateicoties uzkrātajām zināšanām un jaunām tehnoloģijām, par vides apdraudējumiem ir zināms daudz vairāk nekā jebkad iepriekš. Šīs zināšanas ir jāizmanto vides aizsardzībai, iesaistot visu sabiedrību, sākot ar bērniem. Tāpēc jācer, ka atbilstoša izglītība ļaus katrai nākamajai paaudzei kļūt aizvien zinošākai un veiksmīgākai dabas mantojuma saglabāšanā.
