Pierasts, ka šādu cieņu izrādām saviem aizgājušajiem tuviniekiem – cilvēkiem. Taču ir ļaudis, kuri vismaz tikpat lielu godu un uzticību izrāda saviem mājas mīluļiem, kas devušies uz citiem medību laukiem.
Kur glabāt?
Tepat Pierīgā, Babītes novadā, jau teju astoņus gadus darbojas dzīvnieku kapsēta, kur ikviens, kas savu mīluli grib paturēt ne tikai atmiņā, bet arī apciemot un nolikt uz kapa pa kādam ziedam, to var izdarīt.
Kapsētas "Citi medību lauki" pārstāvis Andris Krūmiņš-Krūms skaidro, ka dzīvnieku kapsētas ideja pēc būtības nav nekas jauns. Vecākā dzīvnieku kapsēta Eiropā no 1899. gada darbojas Parīzē, bet Amerikā to skaits jau pārsniedzot 500, zina teikt A. Krūmiņš-Krūms.
Ideja par to, ka dzīvnieku kapsētu varētu izveidot arī Latvijā, radusies Uģim Rūķītim. "Aizsaulē aizgāja Uģa suns, un radās problēma – rakt to mežā vai kur citur. Bet kur?" stāsta kolēģis. Tā Uģis nolēma ierīkot kapsētu, kas veltīta viņa "visuzticīgākajam draugam sunim ņūfaundlendietim KarboCerbo Kongo Van der Klemanso, kurš ar viņu bija kopā dzīves smagākajos un drausmīgākajos brīžos," atzinis Uģis.
Pie kaķa nāk biežāk nekā pie mātes
Atšķirība starp cilvēku un dzīvnieku kapsētām nav liela. "Tāpat ir pieminekļi, fotogrāfijas, tāpat nāk apciemot, kopj un nes puķes. Uz pieminekļa vai kapa apmalītes iegravēts dzīvnieka vārds, dzimšanas un miršanas datums," norāda A. Krūmiņš-Krūms.
Viņš stāsta: "Tāpat kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem ir sava mirušo piemiņas diena. Mazajiem mīluļiem tā ir septembra otrā svētdiena – mirušo dzīvnieku piemiņas diena, kas ir starptautiski atzīta. Kapsētas pārstāvis atzīst, ka cilvēku atsaucība un pasākuma apmeklētība ik gadu ir liela. Tiesa, arī ikdienā aizsaulē aizgājušo dzīvnieku saimnieki atrod laiku paciemoties kapos.
"Ir daļa klientu, kuri atklāti pasaka – uz kapiem pie radiem viņi aizbrauc varbūt reizi gadā, bet pie mājas mīluļa – ik nedēļu. Ir pat tādi, kas sevi vēlas apglabāt blakus, un uz pieminekļa jau iegravētas rindas: "Gaidiet mani, drīz vienā kapā gulēsim mēs." Skaidrs, ka mēs nevaram te aprakt zārku ar cilvēka mirstīgajām atliekām, toties urnu mēs varam. Tie, kas izteikuši vēlēšanos atdusēties blakus savam mīlulim, uzskata – labāku draugu viņiem nav bijis, tāpēc vēlas būt kopā arī pēc nāves," atklāj A. Krūmiņš-Krūms.
Viņš stāsta, ka viens no cilvēkiem, kas šādu vēlmi izteicis, jau nomiris, tomēr nav apglabāts blakus savam mīļotajam dzīvniekam. Vēlme atdusēties "Citos medību laukos" nav bijusi notariāta apstiprināta, tāpēc radinieki pieņēmuši lēmumu mirušo apglabāt pēc saviem ieskatiem – cilvēku kapos. "Stāstīju radiniekiem, ka viņš taču izteicis šādu savu pēdējo vēlēšanos, pat atsevišķi sev vietiņu blakus nopircis, lai ir, kur urnu nolikt. Bet viņi saka – nu, ja notārs nav apstiprinājis, tad mēs viņu tomēr paši bērēsim," atceras kapsētas pārstāvis.
Babītē esošajā dzīvnieku kapsētā pa kādam dzīvniekam tiek apbedīts gandrīz katru dienu, citkārt gadoties pat vairākas bēres dienā. Apbedīšanas ceremonija ir atkarīga no pašiem saimniekiem. "Citi tikai izvēlas vietu, pastāsta, ka uzreiz neesot laika, bet pēc tam atbraukšot un uzlikšot puķīti. Citi ierodas ar visiem pavadītājiem, ziedu kroņiem vai pat mācītāju, kurš pie kapa nolasa dzīvnieka dzīvesstāstu, kā viņš gaidījis saimnieku mājās. Patiesībā – nekāda atšķirība no cilvēku bērēm," stāsta A. Krūmiņš-Krūms.
Kapsēta ar diennakts apsardzi
Pēc nepilniem astoņiem darbības gadiem kapsētā atdusas jau vairāk nekā 2000 dažādu dzīvnieku, sākot no degu pelēm un kāmīšiem, beidzot ar ražena auguma suņiem. Kapsētā ierīkota arī kopīga kapavieta tiem, kas nevar atļauties vai nevēlas savu mīluli apglabāt atsevišķi.
"Tā ir slēgta teritorija, kur visi sunīši, kaķīši un trusīši tiek guldīti rindā blakus. Tās nav atsevišķas kapu kopiņas, un klāt tur tikt nevar. Citā vietā ir centrālais piemineklis, kur var nolikt ziedus, svecīti vai fotogrāfiju tie, kuru dzīvniekiem nav atsevišķas kapu kopiņas," skaidro A. Krūmiņš-Krūms.
"Citos medību laukos" mazo dvēseļu piemiņas vietas visu diennakti uzrauga apsardze un tiek veikta videonovērošana. Kapos pieejamas lejkannas, grābekļi, aukstais un pat siltais ūdens – nekas pašam līdzi no mājām nav jāņem. A. Krūmiņš-Krūms spriež – kapsētā dzīvniekiem vietas pietiks vēl vismaz 30 gadiem.
Patversmes draugus utilizē
Babītes novadā esošajā kapsētā tiek apglabāti arī Stopiņu novada Līču dzīvnieku patversmes "Ulubele" iemītnieki. Suņi un kaķi, kam pienācis mūža gals, tiek guldīti "Citu medību lauku" kopējā kapā.
Savukārt Juglas dzīvnieku patversmē "Labās mājas" mītošie draugi galvenokārt no Pierīgas pēc dzīves šai saulē tiek utilizēti, informē patversmes vadītāja Astrīda Kārkliņa. Mirušie dzīvnieki tiek nogādāti uz veterināro klīniku, kur tos ieliek saldētavā. Kad klīniskas saldētavas ir pilnas, uzņēmums "Reneta" savāc mirušos dzīvniekus un tos sadedzina.
Pašvaldības arī gādā
Olaine ir viena no nedaudzajām pašvaldībām, kura savā teritorijā ierīkojusi zemesgabalu mirušo dzīvnieku apbedīšanai. Novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Nataļja Tropkina skaidro, ka cilvēki labprāt izmanto iespēju savus mīluļus apglabāt tam paredzētā vietā pilsētas nomalē.
"Ir liela piekrišana. Nevaram teikt, ka to izmanto visi, bet redzams, ka liela daļa vietējo iedzīvotāju," novērojusi N. Tropkina. Pašvaldības ierīkotā teritorija oficiāli nav atzīta par dzīvnieku kapiem, taču tieši tādiem mērķiem tā tiek izmantota. "Cilvēki paši rosās. Apbedī, iet ciemos, uzkopj. Jāmaksā par to nav, tāpēc viss pamatojas uz pašiniciatīvu," stāsta sabiedrisko attiecību speciāliste.
