SM informēja, ka ēnu ekonomikas apkarošanas padome 2016. gada jūnijā apstiprināja Valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020. gadam, kas paredz SM, iesaistot nozares asociācijas, līdz 2016. gada 31. decembrim izvērtēt iespēju un lietderīgumu tiesiskā regulējuma ieviešanai, kas paredzētu pienākumu mobilo sakaru operatoram reģistrēt personas, kura iegādājas mobilo sakaru operatoru priekšapmaksas karti, identificējošus datus, piemēram, personas kodu, sasaistot reģistrētos datus ar konkrēto karti.
Minētā pasākuma mērķis ir veicināt ēnu ekonomikas apkarošanu un sekmēt pret valsts drošību vērstu pasākumu un terorisma operatīvu novēršanu, kā arī nodrošināt personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, iespējami ātrāku noskaidrošanu.
Lai sagatavotu pamatotus priekšlikumus izskatīšanai Ministru kabinetā par karšu lietotāju datu obligātu reģistrāciju, viedokļus izteikt tika lūgti elektronisko sakaru komersanti, kuri nodrošina mobilos sakarus - SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), SIA "Tele2" un SIA "Bite Latvija", kā arī Iekšlietu ministrija. Iespējami objektīvāka vērtējuma sagatavošanai jautājumā par karšu lietotāju datu reģistrāciju, kā arī galveno reģistrēšanas principu izzināšanai tika apzināta situācija Eiropas Savienības dalībvalstīs. Papildus tam saņemti arī Latvijas Juristu apvienības priekšlikumi un analīze.
Mobilo sakaru operatoru viedokļi daļā jautājumu par obligātu karšu lietotāju datu reģistrāciju ir atšķirīgi, piemēram, "Tele2" ieskatā plānā izvirzītie mērķi netiks sasniegti, bet tiks radīts administratīvais slogs mobilo sakaru operatoriem, savukārt LMT un "Bite Latvija" pauž viedokli, ka karšu lietotāju datu reģistrācija ir plānā noteikto mērķu sasniegšanas svarīgs rīks, kas neprasa lielus ieguldījumus no mobilo sakaru operatoru puses, vienlaikus norādot, ka pieprasījumam pēc priekšapmaksas pakalpojumiem ir vērojama tendence samazināties, ko veicina tādi mobilo sakaru pakalpojumi, kurus lietot var tikai reģistrēti lietotāji. Kopumā informācija, kas saņemta no iesaistītajām pusēm, tajā skaitā citu valstu pieredze, liecina, ka karšu lietotāju datu reģistrācija ir vērtējama kā atbalstāms process.
Kā svarīgs aspekts mobilo sakaru operatoru priekšlikumos, kas būtu jāvērtē, ieviešot normatīvo aktu regulējumu, ir pietiekama pārejas perioda noteikšana, kas ļautu sagatavoties karšu lietotāju datu reģistrēšanai un būtu ne mazāks kā 1,5 līdz divi gadi no atbilstoša regulējuma spēkā stāšanās.
Latvijas Juristu apvienība ir aktīvi iesaistījusies un vairākkārt sniegusi informāciju, kas pamato karšu lietotāju datu reģistrācijas ieviešanas nepieciešamību, jo, ieviešot karšu lietotāju datu reģistrāciju, tiktu sasniegti mērķi, ko paredz ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, kā arī tiktu panākti daudzi citi uzlabojumi - tā atvieglotu krāpšanas un citu noziegumu atklāšanu un samazinātu resursu patēriņu, kas tiek veltīts mobilo sakaru pieslēgumu īpašnieku noskaidrošanai.
SM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, tostarp arī elektronisko sakaru nozari, rosina izstrādāt normatīvo aktu grozījumus. Tie nodrošinātu, ka mobilo sakaru operatoriem ir tiesības sniegt pakalpojumu karšu lietotājiem tikai pēc karšu lietotāju datu reģistrēšanas. Tāpat grozījumi noteiktu nepieciešamos reģistrēšanas nosacījumus, tādus kā, piemēram, reģistrējamo datu apjoms, personas vecums, kura var reģistrēties kā kartes lietotājs, esošo karšu lietotāju reģistrēšana u.c., un arī noteiktu regulējuma spēkā stāšanās termiņu, paredzot pietiekamu pārejas periodu mobilo sakaru operatoriem atbilstošas tehniskās platformas karšu lietotāju datu reģistrācijai sagatavošanai un klientu informēšanai.
Šobrīd kartes var iegādāties ne tikai mobilo sakaru operatoru klientu apkalpošanas vietās, bet arī mazumtirdzniecības vietās, tādās kā veikali, kioski, degvielas uzpildes stacijas.
Informatīvā ziņojuma projekts nodots saskaņošanai ministrijām un ieinteresētajām institūcijām, pēc tam tas tiks izskatīts valdībā.