Nīderlande legalizēja eitanāziju 2002. gadā, kļūstot par pirmo valsti, kas spērusi šādu soli. Tomēr tiesības uz eitanāziju tika piešķirtas tikai pacietiem ar neciešamām sāpēm un bez cerībām izveseļoties.
Nīderlandes veselības un tieslietu ministri trešdien vēstulē parlamentam norādīja, ka likumprojekta detaļas vēl ir jāizstrādā, bet cilvēkiem, kuri pēc kārtīgiem apsvērumiem secinājuši, ka viņu dzīvei pienākušas beigas, būtu jāatļauj pārtraukt savu dzīvi cienīgā veidā.
Likumprojekts, visticamāk, izsauks asu kritiku, jo daudzi jau tā uzskata, ka Nīderlandes eitanāzijas prakse jau tā tālu pārsniegusi sākotnēji iecerētās robežas.
Nīderlandes sabiedrībā pastāv plašs atbalsts eitanāzijai, un katru gadu arvien vairāk un vairāk cilvēku izvēlas beigt savu dzīvi šādā veidā.
2015. gadā Nīderlandē eitanāzija tika veikta 5516 cilvēkiem, kas veidoja 3,9% no kopējā nāves gadījumu skaita valstī.
Nīderlandes veselības ministre vēstulē parlamentam norādīja, ka, ņemot vērā faktu, ka pārsvarā vēlmi pēc eitanāzijas izsaka gados veci cilvēki, jaunā sistēma būs ierobežota ar viņiem.
Konkrētu vecuma slieksni ministre neminēja.
Likumprojektā paredzēti stingri un rūpīgi izstrādāti kritēriji, kas būs jāievēro, pirms var tikt veikta eitanāzija, tostarp pārbaudes no trešās puses.
Valdība cer izstrādāt likumprojektu līdz 2017. gada beigām, sadarbojoties ar ārstiem un citiem ekspertiem.