Londonā bāzētās organizācijas ziņojumā norādīts, ka galvenā nasta, kuru rada 21 miljons bēgļu, gulstas uz valstīm, kas atrodas tieši kaimiņos krīzes zonām, un 56% no kopējā bēgļu skaita izmitināti 10 valstu teritorijā.
Ziņojumā AI ierosina pasaules valstīm katru gadu uzņemt desmit procentus no globālā bēgļu kopskaita.
"Neliels skaits valstu dara lielāko daļu darba tikai tāpēc, ka tās atrodas blakus krīzes zonām," atzīst AI ģenerālsekretārs Salils Šetijs, kurš prezentēja organizācijas ziņojumu.
"Pienācis laiks līderiem piedalīties nopietnās un lietišķās debatēs par to, kā mūsu sabiedrības plāno palīdzēt tiem, kas ir spiesti pamest savas mājas kara dēļ," piebilda Šetijs.
AI atklāja, ka visvairāk bēgļu (2,7 miljonus) uzņēmusi Jordānija, kurai seko Turcija ar vairāk nekā 2,5 miljoniem uzņemtu bēgļu. 1,6 miljonus bēgļu uzņēmusi Pakistāna, bet 1,5 miljonus - Libāna.
Pārējās sešas valstis, kur izmitināts lielākais skaits bēgļu, pēc AI domām, ir Irāna (979 400), Etiopija (736 100), Kenija (553 900), Uganda (477 200), Kongo Demokrātiskā Republika (383 100) un Čada (369 500).
Šī statistika balstīta ANO bēgļu aģentūras UNHCR datos.
AI apgalvo, ka bagātās valstis "nevar vienkārši maksāt valstīm, lai tās paturētu bēgļus," un ka valstu savtīgie centieni bēgļu krīzi var pasliktināt.
"Ja katra no pasaules bagātākajām valstīm uzņemtu bēgļus atbilstoši tās izmēram, bagātībai un bezdarba līmenim, tad mājvietas sniegšana lielākajai daļai pasaules bēgļu būtu augstākā mērā atrisināma problēma," atzina Šetijs.