Šāgada deviņos mēnešos ugunsdzēsēji un glābēji veikuši jau 5147 glābšanas darbus, un 686 gadījumos palīdzība bija nepieciešama tieši dzīvniekiem. Apkopotā statistika liecina, ka visbiežāk – 381 gadījumā – VUGD darbinieki palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem, savukārt 276 gadījumos savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 29 gadījumos palīdzība bija nepieciešama mājputniem un mājlopiem.
Visbiežāk dažādās nelaimēs nokļūst kaķi – 316 gadījumos glābēji devās palīgā kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem nespēja tikt lejā, ielīda caurulēs un automašīnu motora nodalījumos vai arī iekrita ventilācijas šahtās un akās. Otrajā vietā ierindojas putni – 140 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītes un citi putni bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā, sapinoties makšķernieku auklās utt. Trešajā vietā ir izsaukumi uz glābšanas darbiem, kuros palīdzība bija nepieciešama suņiem, kopumā 64 reizes.
Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem – šogad 278 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 219 gadījumos – dzīvniekiem Rīgā, bet 188 gadījumos devušies uz citām republikas pilsētām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas.
Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai bedrēs – tieši apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika ir sekmējusi dzīvnieku ātru izglābšanu.
Ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt, jo, piemēram, gadās, ka cilvēks, kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvota aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.
VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem četrkājainajiem draugiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu. Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar četrkājaino draugu nevar notikt kāda nelaime.
Dienests arī aicina ņemt vērā, ka glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem – gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai cietis, viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts. Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras viņš nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa veselība un dzīvība.