Izsludinot likumu, Valsts prezidents nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei vēstuli, kurā uzsvēris, ka jautājumus, kas skar latviešu nācijas identitāti, Latvijas sabiedrības saliedētību un Latvijas valstiskuma pamatus, būtu rūpīgi jāvērtē, meklējot korektus risinājumus, kas varētu gūt Saeimas vairākuma un Latvijas sabiedrības atbalstu, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
"Latvijas sabiedrībai ir nepieciešama kvalitatīva diskusija par to, vai piederība latviešu nācijai var tikt noteikta, pamatojoties tikai uz personas izcelšanos, vai arī ir iespējams citāds risinājums, kas piederību latviešu nācijai padara atvērtu tiem, kuri vēlas apliecināt savu likteņa kopību ar latviešiem," uzskata Valsts prezidents.
Lai meklētu pārdomātu un korektu risinājumu, kas stiprina Latvijas valsti un stiprina mūsu sabiedrības saliedētību, Raimonds Vējonis iecerējis rīkot ekspertu diskusijas par piederības latviešu nācijai noteikšanas pamatiem, kā arī aicina Saeimu turpināt darbu pie šī jautājuma.
Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka personas tautību nosaka, vadoties no etniskās izcelsmes, kas pierādāma ar personas tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās. Diskusijas par iespējām mainīt līdzšinējo izpratni par personas piederības Latvijas nācijai noteikšanu Saeimā notikušas gan apspriežot šā gada 15. septembrī pieņemtos grozījumus Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā, gan arī 11. Saeimā. Taču šis Latvijas valstij un sabiedrībai būtiskais jautājums risināts bez iepriekšējas analīzes un plašākām diskusijām sabiedrībā.
"Mums ir rūpīgi jāpārdomā un nopietni jādiskutē par šo jautājumu, to vērtējot Satversmes prasību, Latvijas valsts interešu un citu Eiropas valstu prakšu kontekstā. Mums jāraugās, lai Satversmes ievadā paustā apņemšanās garantēt latviešu nācijas, latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nebūtu tikai Satversmē ierakstīti vārdi, bet arī tiktu īstenoti dzīvē," vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norāda Valsts prezidents.