Lietuva šogad ir atzīta par 35. pasaulē konkurētspējīgāko valsti, kas ir par vienu pozīciju labāks sniegums nekā pērn. Savukārt Igaunija ir saglabājusi 30. konkurētspējīgākās valsts vietu 138 valstu vidū.
Valstu reitings veidots pēc trim apakšindeksiem: pamatprasībām, kur Latvija ieņem 41. vietu, efektivitātes pastiprinātājiem, kur mūsu valsts ierindota 42.vietā, kā arī inovāciju un modernizācijas faktoriem, kur Latvija ieņem vien 58. vietu. Lietuva ieņem attiecīgi 35., 36. un 43. vietu, bet Igaunija - 20., 28. un 33. vietu.
No pamatprasību kritērijiem Latvija makroekonomiskās vides novērtējumā šogad ieguvusi 24. vietu reitingā, veselības aprūpes un pamatizglītības rādītājā - 42. vietu, bet institūciju un infrastruktūras rādītājos attiecīgi 64. un 51. vietu.
Jaunākajā WEF pētījumā no efektivitātes pastiprināšanas jomām vislabākais sniegums Latvijai ir darba tirgus efektivitātē – 34. vieta pasaulē, kā arī 34. vietu Latvija ieņem tehnoloģiskās gatavības jomā, augstākās izglītības kvalitātes kritērijā mūsu valsts ieņem 39. vietu, preču tirgus efektivitātes rādītājā - 49. vietu, finanšu tirgus attīstības jomā - 52. vietu, bet tirgus izmēra rādītājā mūsu valsts ir 96. vietā pasaulē.
Savukārt uzņēmējdarbības izsmalcinātības un inovāciju rādītājā Latvija ieguvusi attiecīgi 58. un 64. augstāko novērtējumu pasaulē.
Pasaulē pirmās trīs konkurētspējīgākās valstis savu vietu indeksā saglabājušas arī šogad. Tās ir Šveice, Singapūra un ASV, kam seko Nīderlande, Vācija, Zviedrija, Lielbritānija, Japāna, Honkonga un Somija.
Ķīna saglabājusi 28. vietu, Krievija no 45. vietas pērn pakāpusies uz 43. pozīciju šogad, Turcija ieņem 55. vietu (51. vieta pērn), bet Indija – pakāpusies no 55. uz 39. vietu. No Eiropas Savienības valstīm vissliktākais sniegums ir Grieķijai, kas no 81. pozīcijas pērn atkāpusies un 86. vietu šogad.
Viszemākā konkurētspēja pasaules valstu vidū ir Jemenā, kas nedaudz atpaliek no Mauritānijas, Čadas un Burundi.
Kopumā WEF secināja, ka pasaulē sarūk ekonomikas atvērtība, kas apdraud izaugsmi un labklājību. Tāpat pētījuma autori secinājuši, ka ar monetārās stimulēšanas pasākumiem, piemēram, tā dēvēto kvantitatīvo mīkstināšanu nepietiek, lai saglabātu izaugsmi, tādēļ ir nepieciešamas arī konkurētspējīgas reformas. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka modernas uzņēmējdarbības prakses un investīcijas jaunievedumos ir tikpat nozīmīgas kā infrastruktūra, prasmes un efektīvi tirgi.
Pētījumā iekļauti dati par 138 pasaules valstīm, kuru konkurētspējas aprēķināšanai ņemti vērā tādi rādītāji kā situācija makroekonomikā un izglītībā, tirgus darbības efektivitāte, informācijas sabiedrības attīstība un inovācijas. Kopumā izvērtēti vairāk nekā 100 rādītāji, un kopumā tika aptaujāti 14 tūkstoši uzņēmēju, kuri sniedza savu viedokli par valstīm, kurās viņi nodarbojas ar biznesu.