Kāpēc par ķīmiskajiem ieročiem jārunā arī miera laikos
Pasākuma cikls, kas veltīts Nāves salas kauju simtgadei aizsākās ar starptautisko konferenci "Ķīmisko ieroču pielietošana: Latvijas (Ķekavas) un Beļģijas (Ipras) vēsturiskais mantojums. Mūsdienu izaicinājumi".
Konferences laikā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un ārvalstu eksperti ziņoja par ķīmisko ieroču pielietošanu un sekām Pirmajā pasaules karā gan Rietumu, gan Rīgas frontē, kā arī sprieda par ķīmisko ieroču kā masu iznīcināšanas līdzekļu pielietošanas sekām mūsdienās.
Konferences laikā notika arī paneļdiskusija "Ķīmisko ieroču izmantošana. Drauds drošībai? Mūsdienu izaicinājumi", kurā piedalījās tādi starptautiskie eksperti kā Pasaules zaļā krusta pārstāvis Pols Volkers, bet Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju pārstāvēja Kajs Čens, kurš Latvijā ieradies pirmo reizi.
Konferences starplaikā "Apriņķis.lv" jautāja Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona komandierim pulkvežleitnantam Aivaram Krjukovam, kāpēc par ķīmiskajiem ieročiem svarīgi runāt ir arī šodien, apstākļos, kad Latvijā jau gadu desmitiem valda miers, bet kopš indīgo gāzu pielietošanas ir pagājuši 100 gadi.
"Mēs, karavīri, uz notikumiem Nāves salā pirms 100 gadiem raugāmies no vēsturiskā aspekta, jo tajā brīdī karadarbības loģikas gaitā nāca jauns pavērsiens – tika pielietots līdz tam brīdim vēl neizmantots ieroču veids – indīgās gāzes.
Mūsdienās ķīmisko ieroču – tātad indīgo gāzu – izmantošanu aizliedz starptautiskas vienošanās, un konvencionālas kara darbības laikā tādas arī parasti tiek ievērotas. Taču pasaule mainās, un par sevi arvien vairāk atgādina teroristi un dažādi radikālie ekstrēmisti, kas civilo vidi mēģina pārvērst par karalauku. To pierāda notikumi, piemēram, Tuvo Austrumu zemēs," sacīja pulkvežleitnants Krjukovs.
Vērtējot konferencē dzirdēto, viņš bilda, ka vēstures pētnieku sacītais tikai nostiprinājis viņā pārliecību, cik pasaulē viss ir saistīts. Indīgā gāze, kādu pasaule iepazina pie Beļģijas pilsētas Ipras, jau pēc neilga laika tika izmantota Nāves salā pret latviešu strēlniekiem. Cik noprotams no vēsturnieku teiktā, ļoti iespējams, to darīja cilvēki, kuri pieredzi, kā to darīt, bija guvuši pie tiem laikiem attālās Beļģijas pilsētas.
Pulkvežleitnants Aivars Krjukovs: Iedomājieties, kas mūsdienās notiktu tad, ja pat kaut nedaudz ķīmisko ieroču nonāktu ekstrēmi rīkoties gatavu ļaundaru rokās. Tie būtu ļoti lieli un bīstami draudi visai sabiedrībai.
Konferences laikā Daugmalē bija apskatāma NBS izstāde par ķīmiskajiem ieročiem un Ķekavas novadpētniecības muzeja izstāde "Latviešu strēlnieku cīņās 1915-1916".
Divas dienas kopā ar vēstures elpu
Sestdien, 24. septembrī pasākuma otrās dienas galvenā norises vieta būs Nāves sala, kur dienas vidū notiks svinīgā ziedu nolikšana pie pieminekļa Nāves salas aizstāvjiem. Tajā piedalīsies arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
Visas šīs dienas laikā iedzīvotāji aicināti dāvāt ziedus, lai kopīgi veidotu ziedu zvaigzni latviešu strēlniekiem pieminekļa pakājē. Tāpat visas dienas garumā interesenti varēs gida pavadībā iepazīt Nāves salas notikumus pirms 100 gadiem, nobaudīt karavīru lauku gardumus un apskatīt NBS izstādi par ķīmiskajiem ieročiem. Uz Nāves salu pasākuma apmeklētāji varēs nokļūt, pārceļoties ar laivām un lielu plostu.
Nāves salas takas izzinās arī Ķekavas novada un sadarbības pašvaldību skolēni, kuri piedalīsies erudīcijas konkursā-spēlē "Mēs – strēlnieku mazbērni".
Paredzēts, ka sestdienas vakarā Daugmales multihallē notiks NBS orķestra koncerts un balle strēlnieku garā ar grupu "Rumbas kvartetu".
Pasākuma cikla pēdējā dienā - svētdienā, 25. septembrī, ikviens ir aicināts piedalīties piemiņas dievkalpojumā latviešu strēlniekiem Doles-Ķekavas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, bet pēc dievkalpojuma pievienoties uz ziedu nolikšanu Nāves salā kritušo strēlnieku Brāļu kapos, Ikšķiles Vecajos kapos un Salaspils novada Vecpelšu Brāļu kapos.
Pasākumu rīko Ķekavas novada pašvaldība. Tā Goda patrons ir Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis. Visas pasākuma aktivitātes ir bez maksas.
