"Tātad, tā ir tā daļa, kas dabiskā veidā beidz savu dzīvi tāda vai citāda iemesla dēļ - kaitēkļi, slimības, vecums, citu koku konkurence," skaidroja Jansons.
Savukārt biedrības "Zaļā māja" valdes loceklis Kristaps Ceplis norādīja, ka pēdējā biedrības veiktā socioloģiskā aptauja liecina, ka Latvijā valda uzskats, ka meži tiek arvien vairāk izcirsti un ka pašlaik mežu Latvijā ir daudz mazāk nekā starpkaru periodā jeb Ulmaņlaikos. Tomēr Ceplis uzsvēra, ka situācija ir pilnīgi pretēja, jo kopš 1935.gada mežu platība Latvijā ir dubultojusies un tā turpina pieaugt.
Minēto uzskatu sabiedrībā, "Zaļā māja" valdes loceklis skaidro ar cilvēku sentimentu un to, ka sanācis piedzīvot, ka kādreiz bērnībā iepazītie meži pēc 20 un vairāk gadiem, tiek izcirsti.
"Vienkārši tam mežam ir pienācis brīdis, kad tas ir "jāpaņem". (..) Normāls dabisks mežs aug, kaut kādā brīdī izaug, iet bojā, [koki] krīt nost. Mēs šeit runājam par saimniecisko mežu - ja mēs gribam, lai mums tas saimnieciskais mežs Latvijā dotu to pienesumu, lai mums ir vairāk nekā divi miljoni eiro budžetā, ko mēs esam nodrošinājuši šobrīd, tad mums tas ir jācērt kaut kādā brīdī. Un to, ko jūs redzēsiet vēl pēc gada, diviem, vēlākais, trijiem - būs iestādīti jauni kociņi. (..) Tas ir cikls un tur neko nevar izdarīt," uzsvēra Ceplis.
Savukārt taujāts par investoru interesi Latvijas mežos, "Zaļā māja" valdes loceklis norādīja, ka to īpatsvars ir ļoti niecīgs. "Tas, ka nopērk zviedrs to mežu (..), mežam no tā sliktāk nebūs, jo viņi - ja redzam, ka Zviedrija ir viena no Eiropas mežainākajām valstīm, viņi atjaunos mežu, viņo kops to. Viņu mērķis ir, nevis, lai tur būtu kaut kāds tukšs lauks,bet, lai tur pēc iespējas ātrāk atkal būtu mežs, jo viņiem vajag vērtību. Līdz ar to es neredzu mežam problēmu no tā [investoriem]," pauda Ceplis.
Jau ziņots, ka biedrība "Zaļās mājas" šonedēļ iepazīstināja ar pētījumu par meža platībām Latvijā, kurš liecina, ka kopš 1935. gada Latvijā meža platība ir divkāršojusies, 2015. gadā tai pieaugot līdz 3,356 tūkstošiem hektāru.
Latvijas teritorijā meži aizņem 52% tās platības, padarot Latviju par ceturto mežaināko valsti Eiropas Savienībā aiz Somijas (66%), Zviedrijas (62%) un Slovēnijas (62%).