Esam raduši uzklausīt ārstu un dietologu padomus par veselīgu pārtiku, kaloriju skaitīšanu, fiziskām aktivitātēm. Tomēr atbildīga ēšana un pārtikas patērēšana neaprobežojas tikai ar šiem ieteikumiem, tā ilgtermiņā ietekmē ne tikai cilvēka veselību, bet arī vidi un pat globālo pārtikas ražošanas tīklu. Mūsu valstī atbildīgas pārtikas patērēšanas jēdziens ir samērā jauns un vēl neiepazīts.
Biedrība "Homo Ecos" ir organizācija, kas informē un izglīto sabiedrību par atbildīga un videi draudzīga dzīvesveida piekopšanu, tajā skaitā par atbildīgas pārtikas lietošanas paradumiem, un tā visa ietekmi uz cilvēku un vidi.
Ko nozīmē atbildīga pārtikas lietošana?
Iegādājies tādus produktus, kuru audzēšanā nav izmantoti importa produkti, piemēram, ģenētiski modificēta soja kā dzīvnieku spēkbarība, un kuri ir ar bioloģiskās lauksaimniecības logo un godīgas tirdzniecības zīmi.
Biedrības "Homo Ecos" pārstāve Anita Pusvilka norāda, ka atbildīgs pārtikas patēriņš – tā ir gudra un pārdomāta pārtikas izvēle, kas ietver veselīgas un sezonālas vietējās pārtikas patēriņu, priekšroku dodot termiski neapstrādātiem produktiem. Tā ir arī gaļas un dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa samazināšana uzturā, pārtikas iegāde tieši no zemniekiem, izvēloties ģimenes saimniecības. Atbildīga ēšana nozīmē arī atkritumos izmestās pārtikas daudzuma samazināšanu un atbalstu godīgai tirdzniecībai (Fairtrade) – arī mazajām saimniecībām un trešo pasaules valstu zemniekiem ir dota iespēja iekļauties pārtikas ražošanas ķēdē.
Atbildīgs pārtikas patēriņš – tā ir cieņa pret Zemi un tās iemītniekiem cilvēkiem, dzīvniekiem, augu valsti, cieņa pret cilvēkiem, kuri mūs baro, – zemniekiem Latvijā un pasaulē. Tā ir spēja ieraudzīt saikni starp individuālo rīcību un tās ietekmi uz globālo attīstību. Būtiski saprast, ka pārtika ietekmē ne tikai konkrētu patērētāju veselību, bet arī vidi, jo katru dienu visā pasaulē atkritumos izmet neskaitāmi daudz tonnu ēdiena – apmēram trešdaļu saražotās pārtikas, kuru vēl būtu iespējams lietot uzturā. Paradoksāli – jo tajā pašā laikā astotā daļa pasaules iedzīvotāju cieš badu.
Situācija Latvijā
Pārtikas nogādāšanai mājās izvairies lietot plastmasas maisiņus, kuriem ir visīsākais dzīves cikls, toties tie sadalās ilgāk nekā 100 gadu laikā.
Nav atrodami atsevišķi statistikas dati, cik daudz pārtikas atkritumos gadā izmet Latvijas iedzīvotāji. Turklāt, kā stāsta Anita Pusvilka, Latvijā nav atsevišķu konteineru ēdiena atlikumiem. Tas nozīmē, ka neapēstā pārtika parasti tiek izmesta kopējās atkritumu tvertnēs, padarot tālāko atkritumu šķirošanu gandrīz neiespējamu. Ja šie atkritumi tomēr tiek šķiroti, tiek patērēti nevajadzīgi resursi, kas nozīmē gan papildu izmaksas, gan vides apdraudējumus.
Situācija ar pārtikas atkritumiem labvēlīgāka ir lauku teritorijās – tur neapēstais ēdiens tiek izbarots mājdzīvniekiem, lopiem vai ievietots komposta kaudzēs.
Anita Pusvilka aicina ikvienu pārskatīt savus ēšanas paradumus, proti, kopējās situācijas uzlabošanai varam sākt paši ar sevi. Vai dodamies uz veikalu ar iepriekš sastādītu iepirkumu sarakstu? Ja esam izsalkuši, nopērkam vairāk ēdiena nekā nepieciešams un neapēsto izmetam atkritumos. Arī atkārtota ēdiena uzsildīšana ir viens no veidiem, kā samazināt pārtikas atkritumu daudzumu ikvienā mājsaimniecībā.
2013. gadā biedrība "Homo Ecos" uzaicināja piecas ģimenes piedalīties atbildīgas pārtikas lietošanas projektā un pārskatīt savus ēšanas paradumus. Viens no projekta mērķiem bijis aicināt ģimenes vērot kopsakarību starp atbildīgu un pārdomātu pārtikas iegādi un radīto atkritumu daudzumu. Eksperimenta gaitā bijis vērojams, ka, pārskatot iepirkšanās paradumus, var būtiski samazināt izmestā ēdiena un iztērēto resursu apjomu.
Būtisku pienesumu atbildīgas pārtikas lietošanā sniedz arī šobrīd tik populārie zemnieku ekotirdziņi un tiešās pirkšanas pulciņi. Zemnieks ir nozīmīgākais pārtikas ražošanā, jo ražo pārtiku un izejvielas dažādiem pārtikas produktiem. Katra zemnieka izpratne un atbildība par kvalitatīvas pārtikas ražošanu un ilgtspējīgu saimniekošanu tiešā veidā ietekmē sabiedrības iespējas iegādāties kvalitatīvu pārtiku un iedzīvotāju iespējas izvairīties no industrializācijas negatīvās ietekmes, saglabājot vietējo, dabīgo, veselīgo un ilgtspējīgo ģimenes saimniecības modeli.
"Homo Ecos" pārstāve Anita Pusvilka uzsver, ka šajos jautājumos nepieciešama sabiedrības izglītošana, un jo īpaši tas attiecināms uz bērniem, jo jauniegūto informāciju viņi parasti nodod tālāk savās ģimenēs.
Turpinājums sekos.
Iepriekš:
"Ēdam atbildīgi!" būs jauns sauklis 11 Pierīgas mācību iestādēm turpmākos trīs gadus
Aptauja Mālpilī: Ko, jūsuprāt, nozīmē atbildīga pārtikas lietošana?
