Pasākumi sāksies piektdien, 23. septembrī, ar starptautisko konferenci "Ķīmisko ieroču pielietošana: Latvijas (Ķekavas) un Beļģijas (Ipras) vēsturiskais mantojums. Mūsdienu izaicinājumi". Ķekavas novada pašvaldībā informēja, ka konferencē Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un ārvalstu eksperti ziņos par ķīmisko ieroču pielietošanu un sekām 1. pasaules karā gan Rietumu, gan Rīgas frontē, kā arī spriedīs par ķīmisko ieroču kā masu iznīcināšanas līdzekļu pielietošanas konsekvencēm mūsdienās.
Starptautisko konferenci atklās Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Andis Damlics un Ipras mērs Jans Durnēzs. Konferences otrajā daļā paredzēta paneļdiskusija "Ķīmisko ieroču izmantošana. Drauds drošībai? Mūsdienu izaicinājumi", kurā piedalīsies starptautiskie eksperti – Pols Vokers no Pasaules zaļā krusta un Kajs Čens no Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas. Latviju pārstāvēs – atvaļinātais NBS pulkvedis, vēsturnieks Jānis Hartmanis.
Pēc konferences Daugmales multihallē paredzēts vīru kopas "Vilki" koncerts, kā arī notiks filmu vakars, kurā ikviens varēs noskatīsies trīs filmas par latviešu strēlniekiem – Jura Podnieka filmu "Strēlnieku zvaigznājs", Ginta Grūbes dokumentālo filmu "Zem latviešu karogiem. Varoņu dzimšana" un dokumentālo filmu "Par tēvzemi un brīvību". Tāpat būs apskatāma NBS izstāde par ķīmiskajiem ieročiem un Ķekavas novadpētniecības muzeja izstāde "Latviešu strēlnieku cīņās 1915-1916".
24. septembrī pasākuma otrās dienas galvenā norises vieta būs Nāves sala, kur plkst. 12.00 notiks svinīgā ziedu nolikšana pie pieminekļa Nāves salas aizstāvjiem. Tajā piedalīsies arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
Visas šīs dienas laikā iedzīvotāji aicināti dāvāt ziedus (vēlams, baltus), lai kopīgi veidotu ziedu zvaigzni latviešu strēlniekiem pieminekļa pakājē. Tāpat visas dienas garumā interesenti varēs gida pavadībā iepazīt Nāves salas notikumus pirms 100 gadiem, nobaudīt karavīru lauku gardumus un apskatīt NBS izstādi par ķīmiskajiem ieročiem. Uz Nāves salu pasākuma apmeklētāji varēs nokļūt, pārceļoties ar laivām un lielu plostu.
Nāves salas takas izzinās arī Ķekavas novada un sadarbības pašvaldību skolēni, kuri piedalīsies erudīcijas konkursā/spēlē "Mēs – strēlnieku mazbērni". Pēc aktivitātēm Nāves salā latviešu strēlnieku piemiņai sestdienas vakarā Daugmales multihallē notiks NBS orķestra koncerts un balle strēlnieku garā ar grupu "Rumbas kvartetu".
Pasākuma cikla pēdējā dienā – svētdien, 25. septembrī – ikviens ir aicināts piedalīties piemiņas dievkalpojumā latviešu strēlniekiem Doles-Ķekavas ev. lut. baznīcā, bet pēc dievkalpojuma pievienoties ziedu nolikšanā Nāves salā kritušo strēlnieku Brāļu kapos, plkst. 13.30 Ikšķiles Vecajos kapos un plkst. 14.30 Salaspils novada Vecpelšu Brāļu kapos.
Visi pasākumi ir bez maksas.
Nāves sala
Atrodas Ķekavas novada Daugmales pagastā.
Sākotnēji tā bija pussala 3 km garumā un 1,5 platumā Daugavas kreisajā krastā.
1974./1975. gadā lielākā Nāves salas teritorija tika appludināta Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves izbūves laikā.
Šobrīd Nāves salas kopējā platība ir aptuveni 44 ha, no kuriem 28 ha pieder Ķekavas novada pašvaldībai, pārējā teritorijai – privātīpašniekiem.
Par Nāves salas teritorijas uzturēšanu rūpējas Ķekavas novada pašvaldība. Pavasara un rudens talkās strādā brīvprātīgie iedzīvotāji no abiem Daugavas krastiem, Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi, Ikšķiles aizsargi, jaunsargi un studentu korporāciju pārstāvji.
Fakti un skaitļi
Latviešu strēlnieku kaujas Nāves salā – 1916. gada aprīlis-septembris
Latviešu strēlnieki Ikšķiles priekštilta nocietinājumus nosauca par Nāves salu.
1916. gada cīņās ikdienā Nāves salu aizstāvēja vairāk kā 3000 Krievijas armijas karavīru, t.sk. 1000 latviešu strēlnieku.
Nāves salā krita apmēram 1000 Krievijas armijas karavīru, t.sk. 145 latviešu strēlnieku, kas cīnījās pret Vācijas armiju.
Pret Nāves salas aizstāvjiem ikdienu 1916. gadā tika izšauti vairāki simti lādiņu, rekords – vairāk kā 600 granātu eksplozijas dienā.
Pirmais apjomīgais ķīmisko gāzu uzbrukums Rīgas frontē – 1916. gada 25. septembrī.
Par godu Nāves salas aizstāvjiem 1924. gada 27. jūlijā Latvijas Republikas Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli, kas bija Latvijā pirmais 1. Pasaules kara un Brīvības cīņu atcerei veltīts piemineklis.
1936. gadā pēc arhitekta Roberta Legzdiņa projekta tika pabeigta Nāves salas muzeja ēka. Taču tā nodega negaisa laikā 1965. gadā.